Puravu audzēšana – pacietīgajiem un uzņēmīgajiem

Puravu augšanas un attīstības jeb veģetācijas periods ir salīdzinoši garš, tāpēc biežāk tos audzē ar dēstiem. Tomēr pieejamas arī īsāka veģetācijas perioda šķirnes, ko iespējams sēt tieši dārzā. Ja gribas audzēt dēstus, tad sēklas sēj marta sākumā, nodrošinot dīgšanai optimālus apstākļus. Ja nav iespēja nodrošināt dēstu audzēšanai piemērotus apstākļus (daudz gaismas un optimālu temperatūru), tad labāk sēt sēklas tieši dārza, izvēloties šķirnes ar īsu veģetācijas periodu, kas paspēs nobriest un izveidot kvalitatīvu stublāju līdz rudenim.

Puraviem piemērots ir dārzeņu audzēšanai paredzēts kūdras substrāts. Sēj pa vienai sēklai aptuveni 4–5 cm attālumā vienu no otras un apber ar kūdru, lai sēkla atrastos apmēram 0,5–1 cm dziļumā. Sējums jāaplaista ar ūdeni istabas temperatūrā, sākumā izmantojot pulverizatoru, lai neizskalotu sēklas un vienmērīgi samitrinātu augsni. Ideāli, ja apliešanai pieejams nokrišņu ūdens – izkusis sniegs, lietus ūdens, labi der arī ūdenstilpņu vai akas ūdens.

Dīgšanas laikā ieteicams kastīti apklāt ar plēvi vai stiklu, lai būtu nodrošināts vienmērīgs mitrums, un sējums neiežūtu. Kad sējums sadīdzis (tas notiek pēc apmēram septiņām dienām) plēvi ņem nost. Tad arī laistīšanai ieteicams sākt izmantot lejkannu, lai mitrums nonāktu tieši skaņu zonā, un mazāk uz lapām. Puravs nav ļoti uzņēmīgs pret kaitēm, taču no pārāk liela mitruma tas gan jāsargā.
Parādoties dīgstiem, kastīte jānovieto gaišā vietā, lai augiem piekļūtu iespējami daudz gaismas.

Kvalitatīvu dēstu ieguvei jānodrošina sabalansēta temperatūra un gaisma – sākumā, kamēr sēklas dīgst, temperatūrai jābūt ap 20–22 grādiem. Pēc sadīgšanas temperatūra jāpazemina – ap 18 līdz 20 grādiem, un turpmāk visu audzēšanas periodu ap 18 līdz 15 grādiem. Ideāli, ja kasti var turēt vēsā, bet gaišā telpā, jo tad dīgsti būs druknāki un kvalitatīvāki. Vājā apgaismojumā un palielinātā temperatūrā dēsti izstīdzēs un būs nekvalitatīvi.

Tā kā dēstu audzēšanas laiks ir gandrīz divi mēneši, augšanas laikā tiem nepieciešams papildmēslojums. Tāpēc, kad dīgsti ir izdīguši apmēram 10 cm augstumā, dēstus reizi nedēļā mēslo ūdenim pievienojot šķidro komplekso mēslojumu, kura sastāvā ir vēlams arī kalcijs un mikroelementi.

Ja puravi iesēti marta sākumā un tie audzēti piemērotos apstākļos, maijā dīgstus jau var pārstādīt patstāvīgā vietā. Tiem patīk smaga, irdena zeme, un tos jāstāda apmēram 20–25 cm attālumā citu no cita, lai vieglāk kopt un augiem pietiek gaisma un barības vielas. Dēstus ieteicams stādīt 1–1,5 cm dziļāk nekā tie auguši, bet neaizberot augšanas pumpuru. Stādījumus regulāri ravē un irdina, lai puravi izaugtu resnāki un regulāri jālaista, nepieļaujot, ka zeme iekalst.

Ja pavasara sākumā nav iespēja nodrošināt vajadzīgos apstākļus dēstu audzēšanai, tad maijs ir laiks, kad puravus sēj laukā dobēs. Tad gan jārēķinās, ka puravu augšanas un attīstības periods būs ilgāks, turklāt laika apstākļos sēklas dīgs lēnāk un sliktos laika apstākļos (auksts un pārlieku mitrs vai sauss) to kvalitatīva sadīgšana ir apdraudēta.