Pārcelties uz vasarnīcu? Kā vecmāmiņas vasaras mājiņa kļuva par pilnvērtīgu mājokli

Vieta, kas pārdzīvojusi pārsteidzošas pārmaiņas, ir māja ar koka fasādi nomaļā vietā pie Lahemā nacionālā parka.

"Es pēc dabas esmu diezgan nemierīga, manī ir daudz enerģijas, bet šī ir vieta, kurā es nometu apgriezienus, atsakos no visa nevajadzīgā un uzlādēju sevi ar jaunu enerģiju. Kad braucu no Tallinas vai Tartu un redzu, ka tālumā parādās jūra, uzreiz sajūtu, ka viss mainās. Šajā mājā ir ļoti daudz no manis: te es uzaugu, ilgi gaidīju, kad tā kļūs mana, un ilgi to pielāgoju tieši sev," stāsta jaunā sieviete.

Mājas sauciens

Sākotnēji Līsa plānoja māju izmantot kā vasarnīcu, taču ar laiku viņai arvien vairāk gribējās te palikt pavisam. "Visa tā renovācija bija kā pilnas slodzes darbs. Varbūt tik daudz laika tas prasīja tāpēc, ka paralēli nodarbojos ar citiem darbiem," saka saimniece.

"Māja ciemata vidū, meža un jūras viļņu šalkoņa – es nevarēju pārstāt par to domāt. Gribēju šurp, jutu, ka negribu audzināt bērnus tikai pilsētas vidē – tur visa ir pārāk daudz. Bet te ir klusums. Iespējams, svešiniekiem nav tik viegli iejusties, taču, tā kā es tomēr esmu nedaudz "savējā", man atļāva ienākt. Par to esmu pateicīga."

Bērnībā Līsa te pavadīja skolas brīvlaikus, šī bija viņas vecmāmiņas un vectētiņa vasarnīca. Pēc ilgām pārrunām sieviete nolēma īpašumu iegādāties. Tā kā pastāvīgi dzīvot viņa tur negrasījās, atbilstoši sākotnējam plānam gribēja tikai pārkrāsot sienas un logus, bet pēc tam rīkoties atbilstoši situācijai.

Tā kā Līsa pati nodarbojas ar projektēšanu, arī šai mājai projektu viņa izstrādāja pati. Brīvdienās viņa šurp brauca ar draudzenēm, kuras palīdzēja noplēst tapetes. Izrādījās, ka to ir 11 kārtas! Tika demontēti griesti, noņemta elektroinstalācija un jumts. Kopumā māja tika "atkailināta" līdz pamatiem.

"Es padomāju – nu labi, tad viss ir jābūvē pamatīgi. Pēc jumta nomaiņas un jaunas fasādes izbūves te dzīvot ir ļoti viegli. Vienīgais, par ko varētu pārdzīvot, ir ūdensapgāde un ātrs internets, taču bija cerība arī to savest kārtībā, jo es taču nedzīvoju galīgā nomalē."