Tuvāko dārza darbu sarakstā – pavasara sīpolpuķu un košumkrūmu stādīšana

Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz "Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure, atklājot dažādus knifiņus skaistam pavasara dārzam.

Tā kā sīpolpuķes – tulpes, narcises un hiacintes – tradicionāli stāda rudenī, varētu domāt, ka viss jau ir nokavēts, taču Spure mierina, ka arī šobrīd vēl nebūs par vēlu parūpēties, lai aprīlī un maijā dārzā vai balkona kastē uzziedētu krāšņās pavasara puķes.

"Lai varētu mosties jaunai sezonai, sīpolpuķēm svarīgi vismaz mēnesi atpūsties aukstumā. Ja sīpolus iestāda zemē rudenī, tie šo aukstumu saņem dabiskā veidā zem zemes, taču tad, ja zeme nav sasalusi, arī šobrīd, ieliekot zemē puķu sīpolus, tie vēl saņems savu aukstuma devu un var saņemties uzziedēšanai," Spure paskaidro. Cits ieteikums – ielikt puķu sīpolus uz mēnesi ledusskapī un pēc tam izņemt ārā un iespraust zemē.

"Vislabāk sīpolus likt ledusskapja augļu vai dārzeņu kastē uz papīra dvieļa, jo tikpat svarīgs kā aukstums, sīpoliem ir sausums. Šādā veidā viņi saņems aukstumu vienmērīgāk un pat labāk nekā glabājot vēsā pagrabā, kur parasti kādi sīpoliņi saspiedušies kopā. Kad zeme paliek mīksta, tos droši var stādīt, taču mazliet seklāk kā to darītu rudenī, jo šiem sīpoliem būs īsāks laiks, lai pagūtu izspraukties cauri zemei. Pilnīgi pietiks, ja sīpoliem pārbērs 1–2 centimetrus augsnes," saka dārza eksperte.

Tā kā šobrīd veikalu plauktos krāšņi zied sīpolpuķes podiņos, var rasties jautājums, vai arī tās ir vērts pārstādīt dārzā? To droši var darīt, taču labāk – rudenī, jo ļoti maza iespēja, ka šīs sīpolpuķes saņemsies uzziedēt otrreiz vēl šajā sezonā. Labāk ļaut tām atpūsties, rudenī likt zemē un gaidīt jaunus ziedus nākamajā pavasarī.

"Viena kļūda, ko cilvēki nereti izdara, pēc noziedēšanas mēģina visas zieda lapas nogriezt. To nedrīkst darīt! Jāļauj, lai lapas novīst un nokalst pašas, jo caur tām augs uzņem barības vielas pirms došanās miegā. Arī pārtraukt laistīšanu nevajag uzreiz, bet pakāpeniski. Tikai tajā brīdī, kad zeme ilgstoši paliek mitra un augs ūdeni vairs neuzsūc, tas nozīmē, ka tas devies gulēt, un var pārtraukt laistīšanu. Pagaida, kamēr zeme paliek sausa un tikai tad sīpolu izņem no zemes, lai liktu uzglabāties aukstā pagrabā vai ledusskapī. Svarīgākais, lai tā būtu sausa vieta, arī paši sīpoli būtu sausi un savā starpā nesaskartos," Spure iesaka.

Interesants audzēšanas veids, kas pamazām kļūst populārs arī Latvijā, – hiacinšu un narcišu stādīšana vāzē ar ūdeni vai ūdens gēlā. "Eiropā šāds hiacinšu audzēšanas veids ir īpaši populārs Ziemassvētku laikā, bet to var darīt arī pavasarī," saka Spure. Šādai audzēšanas metodei labi piemērotas stikla vāzes smilšu pulksteņa formā, jo tad var nodrošināt to, ka ūdenī ir nevis viss sīpols, bet tikai tā saknīšu daļa, kas sīpolpuķēm ir ļoti būtiska, jo, tieši tāpat kā parastajiem sīpoliem, arī puķu sīpolu lielākais bieds ir pūšana. Īpaši draudzīgas šai ziņā ir arī ūdens gēla bumbiņas, kas vienmērīgi nodrošina augam mitrumu, to nepārmērcējot.

Runājot par pavasara ziediem dārzā, noteikti jāpiemin košās atraitnītes, kas nudien ir vienas no visizturīgākajām puķēm gan dārzā, gan balkona kastēs un apstādījumos. Iestādītas agrā pavasarī, tās var turpināt ziedēt līdz pat vēlam rudenim un dažkārt pat decembrim.

Ir lielo ziedu un smalko ziedu atraitnītes, no kurām otrās ir pat izturīgākas par lielziedu atraitnītēm. Iestādītas dārzā, tās vairosies pašas un ziedēs dārzā arī nākamajā gadā. Lielziedu atraitnītes ir hibrīdi. Un, kā jau hibrīda šķirnes, tās nav tik naskas uz vairošanos, turklāt, arī uzziedot nākamajā gadā, ziedu var būt mazāk un tie var būt citā krāsā.

Svarīgākais, kas jāzina par šīm puķēm:

Vēl Spure aicina pievērst uzmanību, ka ne jau tikai ziedi var būt pavasara vēstneši dārzā. Lieliska izvēle ir arī košumkrūmi un dekoratīvie augļu koki, kas sāk ziedēt agrā pavasarī.

Piemēram, forsintija sāk ziedēt jau tad, kad apkārt viss vēl kails un diezgan drūms. Bet jāņem vērā, ka šis krūms noteikti jāapgriež, citādi izaugs milzīgs. Vēlams apgriezt bumbas formā viena metra augstumā un diametrā uzreiz pēc noziedēšanas.

Ar katru gadu Latvijas dārzos arvien vairāk sāk ziedēt magnolijas. "Agrāk pie mums bija sastopamas tikai baltās magnolijas, tagad arvien vairāk arī rozā un citu krāsu magnolijas – lieliem, krāšņiem un smaržīgim ziediem. Tās gan jāstāda vēlajā pavasarī vai vasara beigās, tāpēc šobrīd, izvēloties magnoliju, līdz tam brīdim to var audzēt podiņā. Vēl jāņem vērā, ka magnolijām nepatīk purvaina zeme, tāpēc tās labāk stādīt uzkalniņā. Neko citu tās neprasa. Turklāt ir arī tādas magnoliju šķirnes, kurām ir īpaši dekoratīvas lapas, tāpēc augs izskatās glīti un dekoratīvi arī vasarā," stāsta Spure.

Ilgu laiku bija mīts, ka mūsu klimats ir pārāk auksts dekoratīvajam ķirsim – sakurai. "Bet mēs redzam, ka Uzvaras parkā tās izdzīvo un krāšņi zied katru pavasari," saka eksperte, atspēkojot mītus, ka sakuras ir pārāk dārgas un piemērotas tikai Japānai vai Āzijas klimatam. Kā redzams, arī -25 grādi ziemā uz neilgu laiku sakurām nekaitē. Sakuras ziedi var būt gan balti, gan rozā, gan tumši sarkani, to ziedēšanas ilgums gan ir atkarīgs no vēja stipruma. Ja vējš ir saudzīgs, tad par sakuru ziediem varam priecāties divas, trīs nedēļas.

Vēl šo eksotisko krūmu un koku pulciņam var pievienot dekoratīvo persiku, kas zied ar sarkaniem ziediem, un dekoratīvo mandeli, kas ir zemāka – aptuveni 1,5 m augstumā, bet zied ar krāšņiem pildītiem ziediem. "Šos dekoratīvos kokus un krūmus var stādīt vienā ansamblī, ievērojot aptuveni 1–10 m distanci vienam no otra, atkarībā no plānotā auga izmēra. Priekšplānā zemāko mandeli un forsintiju, bet otrā plānā dekoratīvo persiku un sakuru," iesaka eksperte.