Piepes, iekalstošs vainags un dobumi: pazīmes, kas liecina par koka bīstamību

Vispirms "Koku eksperts" vadītājs, koku eksperts, dendrologs un sertificēts arborists Leiburgs uzsver, ka to, vai pie mājas augošais brangais koks patiesi var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību vai mājokļa stāvokli, vislabāk spēs noteikt kvalificēts koku eksperts. "Koks cilvēkam var šķist ļoti sliktā stāvoklī, taču tas automātiski nenozīmē, ka vienīgais kopšanas paņēmiens ir tā nozāģēšana. Vienmēr ir jānovērtē gan koka pozitīvais pienesums, gan iespējamie bojājumi. Iespējams, ilūzijas, ka koks bojā ēku, ir lielākas, nekā to rāda faktiskā situācija," norāda Leiburgs, piebilstot, ka lielākoties vecus kokus mēģina saglābt iespējami ilgi, turklāt itin bieži, veicot atbilstošus kopšanas pasākumus, koks atkal var būt drošs, pat neskatoties uz to, ka tam ir dobumi vai konstatējami sēņu augļu ķermeņi, kas ir daži no brīdinājuma signāliem tam, ka koks jāapseko.

Pirmais faktors, kuru koka eksperts izvērtēs, ir atrašanās vieta un ar to saistītie riski, teic Leiburgs. "Ja koks ir liels, bet atrodas mežā, tad varbūtība, ka mirklī, kad nolūzīs zars, garām ies cilvēks, ir ārkārtīgi maza vai pat neiespējama. Cita situācija – ja milzīgs koks ar lielu, nokaltušu zaru atrodas pie bērnudārza ieejas. Ir ļoti svarīgi izvērtēt to, kādi apdraudējuma faktori atrodas tuvumā, kā arī cilvēku un transporta kustības intensitāti." Tālāk tiek novērtētas citas pazīmes, kas raksturo bīstamu koku, un pirmā no tām – koka augstums. Par potenciāli bīstamiem var tikt uzskatīti tādi, kuri pārsniedz sešu metru augstumu: "Skaidrs, ka ceriņu, lai arī cik iztrupējis tas būtu, nekad neuzskatīsim par bīstamu vai tādu, kas var radīt reālu vides apdraudējumu. Jo garāks koks, jo lielāks koka izgāšanās risks. Un jāvērtē ne tikai augstums, bet arī vainaga platums – jo platāks vainags, jo garāki skeletzari, savukārt – jo garāki skeletzari, jo lielāks risks, ka tie varētu nodarīt kaitējumu." Citi indikatori ir koka mehāniskie bojājumi – dobumi, sakņu bojājumi, plaisas, zibens izlādes vietas, atlūzuši un sausi zari, iekalstošs vainags, dzeņu kalumi un sēņu augļu ķermeņi jeb piepes.