'Kad ieraudzīju, uzreiz bija skaidrs – mūsējā!'. Anetes stāsts par satikšanos ar sunenīti Bellu

Bellas saimniece Anete stāsta, ka bērnībā viņas ģimene adoptējusi vairākus kaķus, kas bija pieklīduši dārzā: "Viens suns bija nopirkts īsi pirms manas dzimšanas dienas, vēlāk otru vecāki adoptēja, kad suņa saimnieks pārcēlās uz citu valsti. Pati 20 gadu vecumā adoptēju haskija meitenīti, kas bija aizmukusi no saimnieka. Kāds labvēlis atrada, taču diemžēl saimniekiem vairs nebija vajadzīga. Savukārt 2020. gada vasarā adoptējām kaķēnu, kas bija pieklīdis paziņām."

Anetei vienmēr bijusi ticība, ka ikviens dzīvnieks ir pelnījis mājas un mīlestību, neatkarīgi no viņa vecuma, šķirnes (vai bezšķirnes) un citiem apstākļiem. Vienmēr vēlējusies palīdzēt nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Tā arī radies ģimenes kopīgais lēmums – par labu suņa adopcijai.

Anete stāsta, ka kādu laiku jau bija meklējusi suņuku, bet nebija sastapusies ar savu īsto. Meklējusi dažādās patversmju mājas lapās, arīdzan ss.com un pūkainis.lv. Lūk, "Pūkainī" viņa arī uzzinājusi par Dzīvnieku aizsardzības biedrību "Nepērc, Adoptē!"

Bellas saimniece sākusi pētīt "Facebook" ierakstus un publicētos sludinājumus, kas arī neviļus novedis līdz īstā sunīša atrašanai, kas sākotnēji nemaz nebija Bella. "Zvanīju un interesējos par bildē redzamo kucēnu, bet viņš jau bija aizrunāts. Tālāk vārdu pa vārdam ar biedrības pārstāvi runājām par mūsu ikdienu, apstākļiem, un viņai tieši bija suņu meitiņa, kurai steidzami bija nepieciešama cita audžu ģimene. Tā piekritu viņu paņemt, pat neredzot bildi. Kad ieraudzīju, uzreiz bija skaidrs – mūsējā! Tā Bella jau nākamajā dienā atbrauca pie mums un bija skaidrs, ka ar mums arī paliks," sajūsmā dalās Anete.

Suņu meitenīte jaunajās mājās iedzīvojusies pat ļoti ātri. Kā stāsta saimniece, pirmo nedēļu gan bijusi saspringtāka gaisotne mājās. Kā nekā kaķim bija jāpieņem jaunā situācija, un visiem mājiniekiem jāatrod saikne ar jauno mājas mīluli. Patiesībā jau viss noticis mierīgi un bez liekiem kašķiem!

Ne par pārsteigumu, jau pirmajās dienās Bella gribējusi sēdēt blakus dīvānā, mīļoties, rādījusi vēderiņu un apķērusi ar ķepām mīļā apskāvienā. "Jau iepriekš tikām brīdināti, ka viņa ir bailīga un ar viņu būs pie tā jāstrādā, bet jau pēc diviem mēnešiem redzam ievērojamus uzlabojumus. It īpaši tagad, kad ejam uz suņu skoliņu," stāsta Anete Ozoliņa, zaļā dzīvesveida blogere.

Bellai ir pieci gadi, un viņa visu mācās ar lielu aizrautību. Jāsaka, ka daudz ko viņai bija iemācījuši arī iepriekšējie saimnieki, tāpēc daži pamatiņi jau bija. Saimniece atzīst, ka sākumā visas komandas Bella mācējusi tikai, ja ar viņu sarunājās krieviski, bet nu jau pārslēgusies uz latviešu valodu. Bijis interesanti atklāt, ko viņa vēl māk, izmēģinot komandas krieviski.

Bellai ļoti patīk lēkt un ķert kaut ko gaisā – zariņus, bumbiņas, sniega pikas, šķīvīti! "Mēs arī spēlējam paslēpes, kur viņai jāmeklē mājās noslēpta zaķa mantiņa, un šo spēli viņa grib spēlēt katru dienu. Tāpat viņai ļoti patīk ēst – ārkārtīgi motivēta, ja tiek piedāvāts kāds gardumiņš. Un, protams, diktam patīk gulēt kopā ar mums dīvānā, jo īpaši pa vidu abiem saimniekiem. Viņa ir diezgan greizsirdīga un vienmēr uzmanību grib sev, bet kaķi ciena un neaiztiek. Viņai nepatīk lieli trokšņi un sveši cilvēki liekas aizdomīgi," savu lolojumu raksturo Anete.

Anete gan atklāj, ka, bez šaubām, pirmās blēņas jau ir sastrādātas. Kur tad bez tām? Kad saimnieki ir prom, Bella mēdz šiverēties pa virtuves galda virsmu. Tad uz grīdas mētājas gan pannas, gan citi trauki...Sanācis arī, ka šis tas ir saplīsis, bet, par laimi, visiem viss ir kārtībā. "Tagad mums ir motivācija virtuvi nemitīgi turēt ļoti kārtīgu un ēdienu nolikt nost pavisam," nosmej Anete.

Anete ir atklāta – vislielākās grūtības sagādājusi Bellas riešana, taču, uzsākot apmācības, šī problēma atrisinājusies. "Labāk saprotam viņas stresa signālus un vispār, ko un kā ar viņu darīt, jo viņa ir bailīga un jūtīga. Ar laiku uzaudzēsim viņai pašapziņu un kļūs arvien vieglāk," pārliecināta ir saimniece.

Ikvienu, kurš apsver domu adoptēt dzīvnieku, Anete mudina, ka to noteikti vajag darīt, ja cilvēks pats to vēlas! Dzīvnieciņš būs pat vairāk nekā pateicīgs. Tāpat jāizmanto iespējas, proti, jākonsultējas ar cilvēkiem, kas diendienā strādā ar šādiem dzīvnieciņiem. Tā uzzināsi daudz jauna par suņa raksturu un iezīmēm, kas ļaus piemeklēt sev atbilstošo mīluli.

Kā zināms, patversmēs visā Latvijā savu cilvēku gaida daudz dzīvnieku. Dažādus sludinājumus vari atrast vietnē "Pukainis.lv".