Sīpolpuķes ir vienas no skaistākajiem pavasara vēstnešiem un tiem, kam nav dārzu, sajūtu tver, iegādājoties tās podiņos. Kādas mazo sīpolu puķes izvēlēties, lai audzētu tas kastēs un podos, un kā par tām rūpēties, stāsta Laima Ozoliņa, agronome un siltumnīcu vadītāja Bulduru Dārzkopības vidusskolā.
Sīpolpuķes ir pirmās, kas mums vēsta par pavasara tuvošanos, tāpēc tās gribās redzēt ne tikai mežā sūnās un dārzā zem logiem, bet arī mājās. To ir iespējams izdarīt, taču jārēķinās, ka sīpolpuķes nav ilgdzīvotājas. Arī dabā to mūžs ir īss, bet telpās vēl īsāks – vidēji ap divām nedēļām. Turklāt pārdošanā tās tiek turētas vēsos apstākļos – no 12 līdz 15 grādiem, bet mājās vidēji virs 20 grādiem. Šādā siltumā tās ātrāk aug, attīstās un – arī nozied. Tāpēc sīpolpuķes nekad nebūs kā telpaugi, kas priecē mēnešiem un gadiem ilgi. Labā ziņa, ka tās pēc noziedēšanas var iestādīt dārzā vai noglabāt stādīšanai vasaras beigās.
Sīpolpuķu lielākais ienaidnieks ir sausums, tādēļ jāpieskata, lai substrāts vienmēr ir mitrs. Turklāt tām nepatīk, ja tiek apsmidzinātas ar ūdeni, tāpēc nevajag izmantot pulverizatoru, domājot, ka tā sīpolpuķēm tiek nodrošināts lielāks mitrums. Smidzināšana ar ūdeni puķēm tikai kaitēs. Ja substrāts regulāri būs gana mitrs, lapas nenovītīs un ziediņi turēsies koši kātiņos maksimāli ilgi. Veikalos nopērkamajām sīpolpuķēm podiņos saknēm ir maz vietas, tādēļ jo īpaši svarīgi veltīt tām pienācīgi daudz uzmanības.