Eksperts norāda – ja reiz apstādījumi mulčēti, nav iemesla, kādēļ to kādā brīdī vajadzētu ņemt nost, jo labās funkcijas, ko mulča pilda, tiks zaudētas un augšanas apstākļi tiks pasliktināti. Tādēļ, pirms sākušies lielie dārza darbi, pavasaris jāizmanto, lai papildinātu mulčas slāni un sagatavotu stādījumus jaunajai sezonai, nodrošinot tām apstākļus, kuros augi jutīsies daudz labāk, – komfortabls temperatūras režīms augsnē, nodrošināts mitrums, lielāka mikrobioloģiskā aktivitāte, un augiem būs mazāk stresa, tie retāk slimos un labāk pārcietīs kailsalus.
Svarīgi mulču papildināt pietiekami – slānim jābūt vismaz 7–12 cm biezam, jo tikai tad tā pilvērtīgi pildīs savas funkcijas. Reizēm to izmanto dekoratīviem nolūkiem 2–3 cm biezumā, taču tādā veidā mulča tiešām ir tikai dekoratīvs dārza elements, kas nesniedz papildu priekšrocības augsnes uzlabošanā. Papildinot mulčas slāni, vislabāk izmantot to pašu veidu, kas bijis iepriekš. Ja tāds vairs nav pieejams, protams, labāk izmantot citu, nekā neizmanot nemaz, bet tad jārēķiņas, ka atšķirsies to sadalīšanās laiki. Galvenais, kas jāievēro, – lai slāņa biezums ir pietiekams.
Kad jau stādījumi atjaunoti ar svaigu mulčas slāni, vērts pievērst uzmanību citiem augiem dārzā. Ja nav iespējams nomulčēt visus apstādījumus, tad eksperts iesaka mulčēt tikko pārstādītus augus, piemēram, ziemcietes un jaunos augļkokus un kociņus. Lielāki koki var iztikt bez mulčēšanas, jo tiem jau izveidojusies spēcīga sakņu sistēma, bet tas nenozīmē, ka to nevar darīt – ja mulčējamā materiāla ir gana, arī jau ieaugušiem kokiem patiks, ka augsne ap tiem būs apklāta. Vēl eksperts iesaka apklāt jutīgākos augus un kociņus, piemēram, persikus, nekatarīnus, aprikozes, zīdkopus u.c. no dienvidiem nākušās kultūras. To sakņu sistēma pie salnām var tikt neatgriezeniski sabojāta, un augs aizies bojā, bet, ja augsne būs apklāta ar mulču, sakņu sistēma visdrīzāk paliks dzīva un veidosies jauni dzinumi.
Noteikti jāatceras, ka augsne zem mulčas nedrīkst būs sausa, tai jābūt mitrai, kā arī, ja mulča tiek ieklāta pirmo reizi, jāsagaida, lai gaiss iesilts līdz 10–12 grādiem, jo uzliekot uz aukstas augsnes mulču, veidosies "ledusskapja efekts", un tā nesasils. Jāņem vērā, ka mulčēto augu attīstīšanās dinamika būs cita, jo kaila zeme ātri sasilst un atdziest, bet zem mulčas temperatūra ir izlīdzinātāka, un tas, ka augi attīstās mazliet ilgāk, pēc būtības nav nekas slikts un nedabisks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
