Siltumnīcas sagatavošana sezonai: augsnes bagātināšana un pēdējais brīdis zaļmēslojumam

Par siltumnīcas sagatavošanu gaidāmajai sezonai konsultē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Domājot par siltumnīcā esošās augsnes bagātināšanu un atjaunošanu pavasarī, vispirms jāatceras, ka nevajadzētu izmantot nezināmas izcelsmes melnzemi un kūtsmēslus. Visbiežāk gan riskējam, siltumnīcā iestrādājot melnzemi, ar kuru kopā uz siltumnīcu var atceļot arī maijvaboļu kāpuri. Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka maijvaboļu kāpuri ievazāti arī ar kūtsmēsliem, tomēr tie ir citi – rožvaboļu vai degunradža vaboles kāpuri, – kas lai gan pēc skata nedaudz līdzīgi maijvaboļu kāpuriem, nav drauds siltumnīcā augošajiem kultūraugiem, jo grauž tikai atmirušās augu daļas.

Pareizāk siltumnīcā esošo augsni pavasarī būtu bagātināt ar pareizi sagatavotu kompostu – tas atveseļo augsni. Kompostēšana ir bioloģisks process, kurā galvenā loma tiek mikroorganismiem. To sekmīgai darbībai nav vajadzīgs daudz, – tikai ogleklis, slāpeklis, ūdens (mitrums) un barības vielas. Protams, vēl noteikti jāpiemin skābeklis vai vienkārši gaisa klātbūtne. Savukārt temperatūra komposta kaudzes iekšienē spēlē vienu no galvenajām lomām kvalitātes nodrošināšanā. Nedaudz temperatūru no ārienes ietekmē saule, taču visvairāk komposta kaudzē temperatūra paaugstinās mikroorganismu vielmaiņas un metabolisma darbības rezultātā. Pareizi sagatavotā komposta kaudzē temperatūra uzkāps līdz +55 grādiem pēc Celsija, un pat vairāk. Saglabājot šo procesu vismaz trīs dienas, tiks iznīcinātas nezāļu sēklas un slimību patogēni – sēnītes un baktērijas. Savukārt lai tādu temperatūru sasniegtu, ir jābūt radītiem atbilstošiem apstākļiem mikroorganismu darbībai. Tie ir visu iepriekšminēto apstākļu un barības vielu pareiza nodrošinājuma kopums. Ja komposts ir vienkārši trūdējis un izkaršanas procesi nav notikuši, nezāļu sēklas un slimību patogēni būs saglabājušies un, izmantojot šādu kompostu, draudus siltumnīcā tikai pastiprināsim.

Ja nav iespējams siltumnīcā iestrādāt jaunu melnzemi vai to bagātināt ar kūtsmēsliem un kvalitatīvu kompostu, var izmantot mikrobioloģiskus mēslojumus, piemēram, trihodermīnu vai subtimikss, kas palīdzēs savairoties labajiem mikroorganismiem, tādējādi neļaujot izplatīties patogēniem un atveseļojot augsni.

Augsnes virskārtu var ielabot arī ar neitralizētu kūdru. Neitralizētā kūdra ir tīra no mikroorganismiem un augsni iespējams atjaunot, tai piejaucot klāt piecu līdz 10 centimetru biezu kūdras slāni, kas pēc tam tiek iestrādāts zemē. Jāatceras, ka paši kūdru neitralizēt var tikai pieredzējuši dārzkopji. Augsni ielabot var arī, izmantojot melnzemi, kompostētus kūtsmēslus, kompostu. Vēl iespējams veikalos nopirkt jau gatavus kūdras substrātus, kas domāti tomātu un gurķu audzēšanai. Izmantojot gatavus kūdras substrātus, var veidot kūdras renes, rēķinot 15-20 l uz vienu augu. Vislabāk izmantot mulčas melnbalto plēvi, balto pusi uz ārpusi, melnā paliks renes iekšpusē. Malas renei stiprina ar auklām, renes apakšdaļa izdara gareniskus iegriezumus 15-20 cm garumā pamīšus divās rindās ik pēc 0,5 m. Tomēr jāņem vērā, ka šādā gadījumā siltumnīcā pavisam noteikti jāuzstāda pilienveida laistīšanas sistēma.

Optimālais augsnes pH līmenis ir no 5,5 līdz 6,2. Lai to noteiktu, pietiek arī ar universālajiem skābuma mērītājiem, kuri ir gana precīzi un nemaksā maciņam pārāk sālīti. Uzmanība jāpievērš arī kālija un magnija attiecībai – tai vajadzētu būt 5:1, taču, lai to noskaidrotu, augsnes analīzes jānodod kādā no sertificētajām laboratorijām. Ja augsnē trūkst tikai kālijs, var izmantot granulēto kaļķi vai krītu. Savukārt, ja trūkst magnijs, jāizmanto dolomītu milti.

Ja zaļmēslojumu nepaspēji iesēt, vēl vari pagūt to izdarīt tagad. Taču jāatceras, ka to iespējams izdarīt vien tad, ja siltumnīcā paredzēts audzēt tikai tomātus un gurķus – standarta kultūras, kuras izstādīt siltumnīcā var tikai maijā, kad laikapstākļi tam ir pietiekami silti. Ja siltumnīcā vēlies audzēt dilles, salātus, redīsus un citus agros dārzeņus, zaļmēslojuma sēšana gan būs par vēlu. Pavasarī siltumnīcās vari sēt baltās sinepes, kuras var droši sēt ar kailgliemežiem invadētos laukos, jo matiņu dēļ, kas ir uz to lapām, kailgliemeži tās neēd. Savukārt ja kailgliemeži tavā dārzā nav problēma, vari sēt arī eļļas rutku, kas ir strauji augoša starpkultūra. Šis gan nebūs risinājums vietām, kur novērojama augsta kailgliemežu aktivitāte, jo eļļas rukts nakts dzīvniekiem labprāt iet pie sirds. Iesējot baltās sinepes vai eļļas rutku, pēc aptuveni 45 dienām to jau var iestrādāt zemē. Rudzu sēšana gan ir nokavēta, jo tie aug salīdzinoši ilgi.

Kā norāda Narvils, zaļmēslojuma kultūrām labo īpašību ir daudz, tomēr pozitīvākā viennozīmīgi ir augsnes atveseļošanas funkcija. Zaļmēslojuma sakņu sistēma ir laba barības bāze visdažādākajiem augsnes mikroorganismiem, sīkbūtnēm un augsnes organismiem. Tādā augsnē ir daudz grūtāk savairoties patogēniem, mikroorganismiem un nematodēm. Augsne kļūst veselīgāka, tā nodrošinot dārzeņu kultūru sakņu sistēmām labāku attīstību. Tie ar savu zaļo masu, protams, arī bagātina augsni, tātad sadaloties tie kalpo arī kā mēslojums, tādēļ pēc to iestrādes nevajadzētu uzreiz ķerties klāt tomātu un gurķu stādīšanai – būtu vēlams 15 līdz 20 dienas nogaidīt, lai būtu droši, ka sadalīšanās process ir beidzies. Zaļmēslojums uzlabo arī augsnes struktūru un palielina tajā organiskās vielas, un, ja augsne ir skābāka, daļēji veic arī neitralizētāja darbu.

Protams, pirms sējas un stādīšanas darbiem nevajadzētu aizmirst arī par siltumnīcas konstrukciju pārbaudi. Pavisam noteikti jāpārbauda visas savienojuma vietas. Ja redzams kāds bojājums, piemēram, atrautas līstes, vai sapuvušas koka konstrukcijas – tās laikus jānomaina. Stikla siltumnīcām jāpārbauda hermētiskums, un, ja kāda rūts ir saplīsusi, tā jānomaina. Ja mazi bojājumi novērojami arī plēves segumā, tos var mēģināt salīmēt ar pelēko izolācijas lenti, tomēr tas būs tikai īstermiņa risinājums. Svarīgi, lai plēves siltumnīcām būtu stabila konstrukcija, jo, ja vējš siltumnīcu nemitīgi kustina, sabojājas arī siltumnīcas pārsegums. Savukārt, ja siltumnīcas konstrukcijas veidotas no melnajām polietilēna caurulēm, tās no iekšpuses jānokrāso baltas, vai virs tām jāliek kāds cits materiāls, lai plēve netiktu sadedzināta. Ja šopavasar plānots klāt jaunu plēves segumu, vislabāk to visu uzklāt vienā gabalā, pēc tam izgriežot durvju un vēdlogu ailes. Plēvi nostiept vajag no vēja puses uz aizvēju, lai pēc iespējas labāk plēvi nostiprinātu.

Īpaši jāuzmanās ar polikarbonāta siltumnīcām - tām jābūt pareizi samontētām, lai visas savienojuma vietas būtu noblīvētas un tajās iekšā netiktu mitrums, savādāk sāks augt aļģes, segums paliks zaļš un vairs nefunkcionēs kā gaismas caurlaidīgs segums, kāda ir galvenā siltumnīcas seguma loma. Vislabāk izvēlēties 6 mm platas polikarbonāta loksnes, taču, ja audzēšanas periodu vēlas pagarināt, vēlams izvēlēties pat 8 mm polikarbonāta loksnes. Tas gan, protams, sadārdzina montāžas izmaksas.

Atceries, ka vissvarīgākais priekšnosacījums ir pietiekama ventilācijas nodrošināšana. Vismaz 30 procentiem siltumnīcas virsmas, rēķinot pret pamata laukumu, jābūt ventilējamai, 10 m² siltumnīcai tie būtu 3 m2. Labāk lielākas virsmas vēdlogi, durvis, nekā mazi, kas rada spēcīgu gaisa plūsmas caurvēja efektu. Uzstādot pašregulējošās vēdlūkas, gaisa temperatūra siltumnīcā regulēsies bez cilvēka klātbūtnes.

Ja siltumnīca nav iztīrīta un izmazgāta rudenī, to vēl var paspēt izdarīt pavasarī. Siltumnīcas dezinficēšanai var izmantot zilo graudiņu šķīdumu, taču pirms dezinfekcijas noteikti jāveic sausā tīrīšana. Vairāk par to, kā pareizi tīrīt un dezinficēt siltumnīcu, šajā rakstā skaidro gan dārzkopības eksperts Narvils, gan dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte.