Liene Zipa stāsta, ka keramika viņas dzīvē ienāca pirms kāda pusotra gada. Pirms tam diezgan ilgu laiku lēkājusi un lēkājusi, nav varējusi atrast sevi citās profesijās. Bez šaubām, arī bērniņu ienākšana dzīvē ieviesusi pārmaiņas, tieši iekšējā pasaulē – bijusi sevis meklējumos. Viņa paspējusi padarboties gan arhitektūras, gan interjera dizaina un restaurācijas jomā. "Pirms pieteicās otrs bērniņš, biju pārliecināta, ka izveidošu savu atvērto darbnīcu, kurā tiks atjaunotas mēbeles. Vēlos piebilst, ka restaurācijas procesā ļoti svarīga ir cieņa un autentiskums," stāsta Liene. Pēc otrā bērniņa piedzimšanas viņa tomēr atskārtusi, ka šī nodarbe nav īsti piemērota, taču viņas mīlestība pret darbnīcu saglabājās.
Jaunā māksliniece neviļus sadraudzējusies ar kādu keramiķi. Ciemojoties viņas darbnīcā, Lieni mākusi interese – kas notiks, ja es pamēģināšu šo un arī to uztaisīt pati? Viņu sācis uzrunāt potenciāls, cik daudz var izdarīt un cik tas patiesībā ir sarežģīti un izaicinoši. Soli pa solim sākusi veidot krūzītes un šķīvīšus, mācījusies no kļūdām, jo sākumā daudz kas plīsis un bijuši arī daudzi bojājumi. Tas kopumā bijis diezgan sarežģīts process (lai gan, no malas skatoties, var šķist tik relaksējoši sēdēt pie virpas, vai ne?). Kad izdevušies pirmie darbi, viņa tik ļoti priecājusies par tiem, ka tūliņ dalījusies savā "Instagram" profilā. Draugi vērsušies pie viņas ar izteikumiem: "Hei, dari, kā tu gribi, bet es vēlos tevis darinātu krūzīti! Tu to vari taisīt kaut pusgadu." Tā arī pirmos darbus Liene atdāvinājusi saviem draugiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
