Ar padomiem zaļumu un garšaugu audzēšanā dalās viena no organiskā mēslojuma "MēsLolojums" radītājām Līvija Kuļikovska un dārza dizaina meistare un "Instagram" bloga "Mans sapņu dārzs" autore Dace Ziediņa.
Zaļumi un garšaugi ir viegli audzējami un pavasarī un vasarā tie arī mājas apstākļos izaugs griezdamies pat bez īpašas aprūpes. Mājās var audzēt gan lociņus, baziliku, piparmētras un rozmarīnu, gan mazos tomātiņus un papriku. Audzēšanai podiņos der teju jebkurš garšaugs – daži no izņēmumiem ir dilles un timiāns, kam labāk patiks īsta dobe.
Pirmās nepieciešamības komplekts
Lai audzētu garšaugus, būs nepieciešams:
- Garšaugu sēklas – tās nopērkamas jebkurā specializētā dārza preču veikalā un lielveikalos, taču pirms iegādāšanās jāpārbauda derīguma termiņš – jebkuras sēklas jāizlieto apmēram divu gadu laikā. Sēklas, kas vecākas par diviem gadiem, var neizdīgt.
- Stādu kastītes, trauciņi vai podi, kur sēt sēklas. Īpašu prasību trauka izvēlē nav – garšaugi parasti ir dzīvelīgi un izaugs pat tortes plastmasas vākā.
- Garšaugiem piemērota irdena augsne – tai skābuma ziņā jābūt neitrālai un bez jebkādām barības vielām. Šāda prasība attiecas gan uz garšaugiem, gan jebkuriem citiem augiem, kurus audzē no sēkliņām. Augsnes bagātināšanu ar mēslojumu sāk tikai tad, kad sēkliņa izdīgusi un radušās pirmās trīs lapiņas. Veikalos var atrast arī īpašu dēstiem domātu augsni.
- Kvalitatīvs, dabīgais mēslojums – augs barojas no mēslojuma un, ja tas nebūs dabīgas izcelsmes, visas ķīmiskās vielas nonāks organismā.
Kā sēklas stādīt?
Garšaugu sēšanu sāk ar augsnes iebēršanu podiņā vai kastītē. Trauku pieber teju pilnu ar zemi un nedaudz samitrina. Pēc tam augsnē turpat no paciņas dāsni iekaisa sēklas – tās skaitīt, stādīt atsevišķi un ar atstatumiem nav vērts. Kad tas darīts, sēklas pavisam plānā kārtā pārkaisa ar pāris saujām augsnes un to atkal viegli samitrina ar ūdeni istabas temperatūrā.
Kad tas darīts, trauku pārklāj ar pārtikas plēvi, lai sēklām radītu siltumnīcas efektu, un noliek gaišā, siltā vietā. Pārtikas plēvi no traukiem noņem, kad sēklas izdīgušas un parādījušās pirmās mazās lapiņas.
Labākā vieta garšaugu traukiem būs saulaina, silta palodze, kur tiem klāt tiek daudz gaismas, vēlams – dienvidu pusē. Pavasarī un vasarā garšaugi labi augs teju uz jebkuras palodzes, taču, ja dzīvoklī ir maz gaismas vai garšaugi tiek audzēti nesezonā, labs palīgs var būt īpašās augu lampas. Tehnoloģijām attīstoties, mājas lietošanai tās nav nedz lielas, nedz dārgas – tā ir parasta spuldzītes izskata lampa, ar kuru var aprīkot jebkuru nelielu gaismekli, piemēram, naktslampu vai galda lampu.
Vai jāpārstāda un jāretina?
Lielāko daļu garšaugu pēc izdīgšanas var atstāt augt turpat vecajā podā. Garšaugi labi aug arī bez piķēšanas – nesen izdīgušu, blīvi saaugušu augu pārstādīšana citā vietā. Piķēšana pēc izdīgšanas var būt nepieciešama augiem ar cietiem, resniem stumbriem un lielām lapām, piemēram, mazie tomāti un paprika. Tāpat piķēšana vai vēl labāk – jau sākotnēja stādīšana ar pietiekamām atstarpēm – vajadzīga arī salātiem. Taču, piemēram, baziliks un citi garšaugi ar smalkiem stumbriem parasti nav jāpiķē, un tie sulīgāki un kuplāki mēdz saaugt tieši nepiķēti.
Kā mēslot garšaugus?
Kad sēklas izdīgušas, augsni vajadzētu bagātināt ar uzturvielām, lai stādi augtu stipri, kupli un veseli. Obligāta prasība garšaugu un citu uzturā lietojamu lietu mēslošanā – dabiskas izcelsmes mēslojums. "Mēslojums, ko iestrādājam zemē, nekur nepazūd – tas nonāk augā. Mēs paši to pēc tam apēdam. Dabisks mēslojums ir obligāta prasība ne tikai garšaugiem, bet arī jebkuriem citiem dārza un siltumnīcas augiem, ogu un augļu krūmiem, kurus pašus vai to augļus grasāmies pēc tam ēst," skaidro Ziediņa.
Labākā izvēle būs ilgas iedarbības dabīgā mēslojuma granulas, kas augsni ar augam nepieciešamajām uzturvielām bagātinās visā to aktīvās augšanas fāzē, un atkārtota mēslošana nebūs nepieciešama – mēslojuma granulām sadaloties, augs pats no tām paņem vielas, kas tam konkrētajā augšanas ciklā nepieciešamas.
Biežākās kļūdas garšaugu audzēšanā dzīvoklī
- Gaismas trūkums – ja garšaugu kasti noliek tumšā vietā, tie, visdrīzāk, mocīsies un tiecoties pēc gaismas izstīdzēs. Izstīdzēšana var notikt arī tad, kad nelieto atbilstošu mēslojumu un augam trūkst kādu barības vielu.
- Caurvējš – garšaugu podiņus labāk likt siltā, mierīgā vietā, jo tiem var nepatikt caurvējš. Ja logu, uz kura podiņš atrodas, grib vēdināšanas nolūkos atvērt, podiņu tikmēr vēlams no palodzes nocelt.
- Pārmērība ar siltumu – taisnība, ka sēklu dīgšanai un garšaugu augšanai vajadzīgs siltums, taču kas par daudz, tas par skādi! Kastīti noteikti nedrīkst turēt uz radiatoriem vai citām apkures iekārtām. Šādā vietā nolikti, augi drīz vien izkaltīs un mocīsies.
- Pārmērīga laistīšana – augiem vienmēr vajadzīgs pietiekams ūdens daudzums, taču arī pārlieka auga laistīšana nāk par ļaunu. Ja augsnē ilgstoši būs pārāk daudz ūdens, augs vai tā saknes var sapūt. Savukārt nepietiekama laistīšana veicina izstīdzēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
