Radīts Ukrainā, piemērots Latvijai: dārzkopju iecienītas un novērtētas augļukoku un ogulāju šķirnes

Sērijai par izcilajām Ukrainas dārzkopju un zinātnieku radītajām šķirnēm var sekot arī Dārzkopības institūta "Facebook" lapā. Šķirnes apkopoja Dārzkopības institūta zinātnieces Sarmīte Strautiņa, Ilze Grāvīte, Laila Ikase, Daina Feldmane, Inese Drudze un Dzintra Dēķena.

'Svita Kijevskaja' syn ('Kiiv Suite') ienākas vidēji agri. Krūms vidēji augsts, nedaudz skrajš, spēcīgs. Ziemcietība apmierinoša. Ražība ļoti augsta. Ogas lielas vai ļoti lielas, melnas, apaļas, garšīgas. Ogas lilas un ļoti lielas. Šķirnes izturība pret miltrasu laba. Laba izturība pret slimībām un pumpurērci.
Šķirne izveidota Ukrainas Dārzkopības un vīnkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās; selekcionāri V. N. Kopaņs un V. P. Kopaņs.

'Vernisaž' ienākas vidēji agri, laba ziemcietība, augsta ražība. Vidēji augsts stāvs krūms. Ogas lielas vai vidēji lielas, ar vidēji labu garšu. Laba izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Ieteicama audzēšanai pārstrādei. Šķirne izveidota Ukrainas Dārzkopības un vīnkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās; selekcionāri V. N. Kopaņs un V. P. Kopaņs.

'Čerešņeva' – vidējs ogu ienākšanās laiks. Laba ziemcietība un ražība. Augsts stāvs krūms. Ļoti lielas ogas garos ķekaros, ar samērā labu garšu. Laba izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Šķirne izveidota Ukrainas Dārzkopības un vīnkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās; selekcionāri V. N. Kopaņs un V. P. Kopaņs.

'Novokitajevskaja' šķirnes krūmi ir vidēja auguma ar spēcīgiem dzinumiem un nolīkušām galotnēm. Ogas ienākas agri, ir laba ziemcietība. Dzeloņu vidēji daudz, tie ir īsi un tievi. Ogas tumši sarkanas, ieapaļi koniskas, vidēji lielas blīvas un mīkstas. Garša ļoti laba un ražība – augsta. Šķirne ir neizturīga pret sēņu un vīrusu ierosinātām slimībām.
Šķirni izveidojis selekcionārs I. Kovtuns Ukrainas dārzkopības zinātniskās pētniecības institūtā 1945. gadā, krustojot šķirnes 'Kitajevskaja' x 'Novostj Kuzmina'. Starp citu, 'Novokitajevskaja' ir ilgstoši audzēta Latvijā.

'Arkādija' ir deserta vīnogu šķirne. Tā ir spēcīgi augoša ar vidēju ienākšanās laiku, lieliem ķekariem, lielām dzeltenzaļām ogām, ar ļoti patīkamu garšu un vidēju izturību pret slimībām. Ieteicama audzēšanai siltumnīcās.
Šķirne izveidota V. E. Tairova vārdā nosauktajā Vīnkopības un Vīndarīšanas institūtā Ukrainā un reģistrēta 1995. gadā. To izveidojusi selekcionāru grupa, krustojot šķirnes 'Moldova' un 'Kardināls'.

'Krupnoplodnaja' ogas nogatavojas jūlija pirmajā dekādē, ķirši ir ļoti lieli, skrimšļaini un garšīgi. Kokiem ir vidēji liels augums un vidēja ziemcietība. Šķirne izaudzēta Ukrainā 1983. gadā, to izveidojuši selekcionāri M. T. Oratovskis un N. I. Turovcevs.

'Doņeckij 42-37' ogas nogatavojas jūlija pirmajā dekādē, tās ir ļoti lielas un skaistas, ar labu garšu. Kokiem ir liels un spēcīgs augums, vidēja ziemcietība. Šķirne izaudzēta Doņeckas Dārzkopības stacijā, to izveidojusi selekcionāre L. I. Taraņenko.

'Elegija' ir agra ziemas šķirne, augļi vācami septembra otrajā pusē, glabājas līdz marta otrajai dekādei. Augļi ļoti izlīdzināti, palieli, savdabīgi glīti – plakani ieapaļi, gludi, purpursarkani ar gaišiem punktiem un vieglu apsarmi. Mīkstums stingrs, sulīgs, skābeni salds, aromātisks. Laba vai ļoti laba garša.
Nelabvēlīgos gados sīkāki, reizēm rūsināti, pablāvi. Augļi kokā noturīgi, transportā izturīgi, glabājot nepūst, bet var vīst. Koks vidēja auguma, viegli veidojams. Kompakts vainags – var stādīt sabiezināti. Šķirne vidēji ātrražīga, vēlāk ražo bagātīgi un regulāri. Slimībizturība ļoti laba. Ziemcietība Zemgalē laba (labāka nekā 'Ligol'), citur maz pārbaudīta. Perspektīva audzēšanai komercdārzos un bioloģiskos dārzos siltākās dārzu vietās. Šķirne izveidota Ukrainas Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas Dārzkopības institūtā; selekcionāri V. P. Kopaņs un K. N. Kopaņa. Šķirne iegūta krustojumā 'Jonathan' x 'Starking' 1970. gadā, reģistrēta 1993. gadā, Latvijā – kopš 1996. gada.
Jāņem vērā, ka ir arī cita šķirne ar līdzīgu nosaukumu – 'Eleegia' Igaunijā, kas ir rudens ābele ar neciliem augļiem; senāka, bet maz izplatīta.

'Teremok' (titulbildē) ir rudens–agra ziemas ābele; augļi vācami septembra beigās un glabājas līdz janvāra beigām. Augļi izskatīgi, lieli, ieapaļi koniski, ar košu, saplūstošu sarkanu svītrojumu. Tie ir ļoti izlīdzināti – praktiski visi augļi ietilpst vienā kalibrā. Mīkstums vidēji blīvs, sulīgs, salds ar nelielu skābumu, ar patīkamu aromātu. Garša laba vai ļoti laba. Augļi kokā noturīgi, transportā izturīgi.

Koks ražo ātri, labi un ik gadu. Augums atkarīgs no izmantotā potcelma. Koki uz 'Antonovkas' sēklaudžiem aug spēcīgi un ar laiku sasniedz lielu augumu, bet uz augumu samazinošiem potcelmiem tie ir vidēja vai mazāka auguma, ražīgi un ar viegli veidojamu vainagu. Slimībizturība augsta, šķirne arī ļoti sausumizturīga. Ziemcietība laba, iztur salu līdz -30 grādiem. Audzējot uz maza auguma potcelmiem, perspektīva komercdārziem un bioloģiskiem dārziem Kurzemē un Zemgalē.

Šī ir viena no stabilāk ražojošām un ēdāju iecienītākām šķirnēm Dobeles dārzā; savā sezonā sekmīgi konkurē ar tādām šķirnēm kā 'Tiina' un 'Auksis'. Šķirne izveidota Ukrainas Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas Dārzkopības institūtā; selekcionārs V. P. Kopaņs. Iegūta krustojumā ('Jonathan' x 'Aport Alexander') x 'Grieve Rouge', reģistrēta 1990. gadā, bet Latvijā – kopš 1994. gada.

'Novogodņeje' (UKR – 'Novorične') ir agra ziemas ābele, augļi vācami septembra beigās vai oktobra sākumā, bet izcilā garša saglabājas līdz janvārim, kaut gan var uzglabāt ilgāk. Augļi kokā noturīgi, glabājot maz bojājas. Augļi vidēji vai palieli, labam lielumam jāretina. Tie ir plakani ieapaļi, nedaudz koniski, ribaini, virskrāsa tumši sarkana, vienmērīga un ar svītrām. Mīkstums vidēji stingrs, saldskābs, sulīgs, ļoti garšīgs. Izcils deserta ābols ar nepārspējamu aromātu – ienesot siltumā, smaržos visa istaba!

Koks vidēja auguma, ar izplestu vainagu. Ražo ātri, bagātīgi, pārgadus. Slimībizturība un ziemcietība vidēja, kas pazeminās smagās, mitrās augsnēs. Apsaluši koki slimo ar vēzi, taču potējumi vainagā no vēža cieš maz. Laba šķirne mazdārziem, potējot ziemcietīgas šķirnes vainagā.

Šķirne izveidota Ukrainā, Mļijevas izmēģinājumu stacijā. Selekcionārs M. N. Ņikoņenko. Iegūta krustojumā 'London Pippin' x 'McIntosh', reģistrēta piecdesmitajos gados, Latvijā – kopš 1953. gada.

'Aport' ('Alexander') ir rudens–agra ziemas šķirne, augļi vācami septembra beigās, glabājas līdz decembra beigām, bet glabājot stipri pūst. Augļi kokā noturīgi un tie ir sevišķi lieli – līdz 600 g (izstādes ābols!), bet Latvijā gan ne vienmēr garšīgi. Tie ir plati koniski vai plakanīgi ieapaļi, ar gaiši dzeltenu vai zaļganu pamatkrāsu, virskrāsā sarkanas svītras un vienmērīgs sārtums. Mīkstums vidēji stingrs, parupjš, saldskābs. Labs virtuves ābols, žāvējot netumst. Koks lēnaudzīgs, vēlāk sasniedz vidēju augumu, vainags parets. Ražība mērena, ziemcietība laba. Vidēji izturīga pret kraupi, cieš no puvēm, vēža.

Audzē visā pasaulē kopš 19. gs., galvenokārt mazdārzos. Latvijā izplatīta vecos dārzos. Šī ir ļoti sena šķirne. Skaidri zināms, ka tā audzēta 17. gadsimtā, bet daži pētnieki uzskata, ka šķirne ievesta no Turcijas jau 1175. gadā. Vairums tomēr domā, ka 'Aport' cēlusies Ukrainā, no kurienes tā izplatījusies visā pasaulē. Slavenais ukraiņu augļkopis L. P. Simirenko raksta, ka Ukrainā šķirne pazīstama izsenis ar nosaukumu 'Šlopak'. Rietumeiropā un Amerikā to audzē ar nosaukumu 'Alexander'.

Jāņem vērā, ka 'Aport' bieži tiek jaukta ar Anglijas šķirni 'Pīsguda zelta renete', kuras augļiem ir ļoti līdzīgs izskats, bet garša salda ar nelielu skābumu, tie viegli birst; koks ir ar pavāju ziemcietību.

'Mļijevskaja Raņņaja' ir vasaras šķirnes koks – vidēja auguma, ar paretu, plati konisku vainagu. Augsnes izvēlē šķirne pieticīga, aug katrā labi iekoptā augsnē. Ražot sāk agri un labi, regulāri. Augļu noturība kokā laba; tie ienākas augusta pēdējās dienās un septembra pirmajā nedēļā. Piemērota audzēšanai visā Latvijas teritorijā.
Šķirni 1934. gadā izaudzējis I. Šidenko Ukrainā.

'Bere Kijevskaja' ir vēlīna ziemas šķirne; augļus novāc oktobra sākumā, vēsākos novados – oktobra vidū. Augļiem mīkstums viegli iedzeltens, smalkgraudains, pilnīgi kūstošs, bez akmeņšūnām, ļoti sulīgs, skābeni salds, augļa garša teicama. Koks pamaza līdz vidēji liela auguma. Kā ziemas bumbieru šķirnei, lai augļi labi ienāktos, dārza vietai jābūt siltai, no vējiem labi aizsargātai, augsnei – vidēji smagai, labi drenētai, ar mitrumu un barības elementiem nodrošinātai. Ieteicams potēt skeletveidojumā.

Šķirni izaudzējis I. Kovtuns un R. Drozdenko Ukrainā, krustojot šķirni 'Fondante des Bois' x 'Olivier de Serres'. Latvijā sākta audzēt 1993. gadā.

'Strijskaja' ir vēlīna ziemas šķirne, augļi vācami oktobra sākumā; zied agri. Augļa miza ir bieza, asa, sausa. Mīkstums kūstošs, salds, ar vieglu mandeļu aromātu, bez akmeņšūnām, garšīgs.
Koks vidēja auguma, vainags plati konisks, vidēji biezs. Ļoti ražīgs – ražot sāk jau trešajā gadā pēc iestādīšanas, otrajā gadā pēc potēšanas vainagā. Kā jau ziemas bumbieru šķirni, lai augļi ienāktos un sasniegtu augstu kvalitāti, tā jāstāda siltā un no vējiem labi aizsargātā vietā. Augsnei vajag būt vidēji smagai, labi iekoptai, nodrošinātai ar mitrumu un barības elementiem. Laba izturība pret bumbieru kraupi.

Šķirni izaudzējis V. Kopaņs un K. Kopaņa Ukrainā, sakrustojot šķirnes 'Beurré Hardy' x 'Comtesse de Paris'. Latvijā sākta audzēt 1996. gadā.

'Tajuščaja' ir rudens šķirne, zied vēlu; augļi vācami septembra beigās, oktobra sākumā. Augļa mīkstums balts, smalkgraudains, sulīgs, maigs, kūstošs, skābeni salds, ar vieglu aromātu un labu vai teicamu garšu. Akmeņšūnu maz. Koks ražot sāk ceturtajā piektajā pēc potēšanas skeletveidotājā. Jaunkoki ir liela auguma, vēlāk ražas ietekmē vainags kļūst vidēji liels, plati konisks, vidēji biezs. Kā jau ziemas bumbieru šķirni, lai augļi ienāktos un sasniegtu augstu kvalitāti, tā jāstāda siltā un no vējiem labi aizsargātā vietā. Augsnei jābūt vidēji smagai, labi iekoptai, nodrošinātai ar mitrumu un barības elementiem. Vidēji izturīga pret bumbieru kraupi, pret augļu puvēm – izturīga.

Izaudzēta Ukrainā, krustojot 'Beurré Bosc' x 'Olivier de Serres'.

'Zimņaja Mļijevskaja' ir vēlīnā ziemas šķirne; augļus novāc oktobra sākumā. Augļa serde maza, tuvāk kausam plati vārpstveida; miza plāna un mīkstums ir balts, sulīgs, ļoti smalkgraudains, saldskābs, bez akmeņšūnām. Garša teicama, aromātiska. Koks vidēja auguma, ar smalku zarojumu. Kā vēlīnai ziemas šķirnei tai nepieciešama silta, no vējiem labi aizsargāta dārza vieta. Augsnei jābūt vidēji smagai, labi drenētai, labi iekoptai, ar barības elementiem nodrošinātai. Slimībizturība laba, vidēji ziemcietīga.

Šķirne izaudzēta Ukrainā, Mļijevā.

'Goverla' ir vēlīna rudens–agrīna ziemas šķirne, augļi vācami oktobra sākumā; koks vidēja auguma. Augļa mīkstums kūstošs, sulīgs, ar dažām akmeņšūnām, augļi garšīgi, labas kvalitātes. Ļoti ātrražīgs – ražot sāk ceturtajā gadā pēc stādīšanas, trešajā gadā pēc potēšanas skeletveidotājā, ražo ļoti bagātīgi katru gadu. Laba slimībizturība – izturīga pret bumbieru kraupi.

Šķirni Ukrainā izaudzējis V. Kopaņs, krustojot 'Souvenir du Congrés' x 'Beurré Bosc'. Latvijā audzēt sākta 1996. gadā.

'Ļubimica Oseņņaja' ir vēlīna rudens–agrīna ziemas šķirne, augļi vācami septembra beigās–oktobra sakumā. Augļa mīkstums zaļganbalts, ļoti smalkgraudains, kūstošs, garša teicama. Koks vidēja auguma, piramidāls ar ražas smaguma noliektiem nokareniem zariem. Augsta ražība un izturība pret kraupi un augļu puvēm, augļi labi glabājas. Ziemcietība vidēji augsta, ieteicams audzēt potētu izturīgu skeleta veidotāju vainagos.

Šķirni Ukrainā Krasnokutskas Dārzkopības izmēģinājuma stacijā izaudzējis O. Berendejs.

'Oda' zied agri un ir pašneauglīga, bet labi apputeksnējas ar citām vienlaikus ziedošajām mājas plūmju šķirnēm. Ražot sāk otrajā trešajā gadā pēc stādīšanas un ražo labi, ražas kāpums straujš.
Augļi izskatīgi, tumši zili violeti ar pelēcīgi zilganu, vaskainu sarmojumu. Mīkstums vidēji blīvs, zaļgans, sulīgs, skābeni salds, ar labu vai ļoti labu garšu. Kauliņš vidēji liels, no augļa mīkstuma atdalās samērā labi. Gatavi augļi nepūst. Ienākas samērā strauji augusta beigās–septembra sākumā, tāpēc ražu var novākt divos piegājienos. Koka augums mazs līdz vidējs (atkarībā no augsnes), veido kompaktu vainagu un stādījumu var sabiezināt. Vainags viegli veidojams. Slimībizturība ir laba, koka ziemcietība pirmajos gados vidēja, bet brieduma gados paaugstinās. Veiksmīgi audzējama komercstādījumos satuvinātos attālumos.
Šķirne izaudzēta Ukrainā, apputeksnējot šķirni 'Vološka' ar dienvidu plūmju šķirņu putekšņu maisījumu.

'Renklod Raņņij Doņeckij' zied agri un ir pašneauglīga, bet to labi apputeksnē vienlaikus ziedošās mājas plūmju šķirnes. Augļi palieli vai lieli, ieapaļi, gaiši dzelteni, nereti ar sārtiem punktiem. Karstā vasarā un labi veidotos vainagos auglim veidojas intensīvs sārtojums. Augļus novācot neuzmanīgi, tie viegli gūst nobrāzumus. Mīkstums diezgan blīvs, dzeltens, sulīgs, salds ar vieglu skābumu, ļoti garšīgs. Pārbagātas ražas kokiem garša viduvēja. Kauliņš mazs, no mīkstuma atdalās atkarībā no ražas lieluma – ja augļa aizmetņi tiks retināti, kauliņš būs brīvs. Augļi ienākas augusta otrajā pusē un lietojami galvenokārt svaigi. Augļu noturība kokā atšķirīga dažādos gados. Koks vidēja auguma, sākumā ar pastāvu, vēlāk ar ieapaļu vainagu. Ātrražīga šķirne, ražo labi un regulāri.

Slimībizturība ir vidēja un nelabvēlīgos laika apstākļos var ciest no pelēkās puves. Audzējama labākajās dārzu vietās, kur neuzkrājas aukstās gaisa masas.

Šķirne izaudzēta Ukrainā, Doņeckā 1951. gadā, krustojot šķirnes 'Jefferson' x 'Peach Plum'.

'Kijevas vēlā' zied vidēji vēlu, ir pašneauglīga un tikai ļoti labvēlīgos gados daļēji pašauglīga. Labi apputeksnējas ar vienlaikus ziedošajām šķirnēm. Augļi ienākas vidēji vēlu, tie ir tumši violeti zili, lieli, ovāli, šuve izteikta, vidēji dziļa. Augļu miziņa bieza, mitrā laikā biezi plaisā un vērojami puves bojājumi.

Augļu garša laba, atsevišķos gados ļoti laba. Kauliņš daļēji brīvs, tikai pilnīgi gataviem augļiem kauliņš brīvs. Gados ar vēsu veģetācijas periodu augļu garša tikai viduvēja, kauliņš pilnīgi slēgts, pie kauliņa garša slikta, ļoti stipri birst un pūst. Koks vidēja auguma, ar plašiem zariem, un sāna zari veidojas vidēji, tāpēc vainags samērā skrajš, viegli veidojams. Pēc bargākiem ziemas saliem jauniem kokiem koksne stipri cieš, tie sāk sveķot, bojātā koka daļa pakāpeniski aiziet bojā. Ja koka jaunības periodā nav vērojamas bargas vai nelabvēlīgas ziemas, koks dzīvo labi. Koku ziemcietība vidēja.

Latvijā ieviesta no Ukrainas ar selekcijas numuru bez sīkāka apraksta.

'Sentjabrskaja' zied vidēji vēlu, ir pašneauglīga, bet labi apputeksnējas ar vidēji vēlu ziedošajām šķirnēm. Augļi ienākas septembra otrajā pusē. Tie ir palieli vai lieli, skaisti, ovāli, tumši zili ar izteikti gaišu apsarmi. Mīkstums stingrs, salds ar labu vai teicamu garšu. Kauliņš no mīkstuma atdalās labi. Koks vidēja auguma, ar skraju, ieapaļu vainagu. Ražot sāk samērā agri un tas nomāc koka augšanu. Šķirne ražīga un ražo regulāri. Ja nav atkušņu, šķirne ziemcietīga, bet lietus periodā gatavi augļi plaisā un pūst.

Šķirne izaudzēta Ukrainā, krustojot šķirnes 'Prude d' Agen' x 'Itālijas Cveče'. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados šķirnes potzarus uz Latviju atveda Pūres Dārzkopības pētījumu centra pētnieks Uģis Dēķēns.