Bieži nenovērtētas, bet tik lieliskas – graudzāles ir ne tikai viegli audzējamas, maz prasīgas pret augšanas apstākļiem un ilgdzīvotājas, bet arī kā neviena cita kultūra izceļ košo ziedu daili un pati krāšno dārzu teju visa gada garumā.
Kādas graudzāles izvēlēties, kā par tām rūpēties un kombinēt ar citiem augiem dārzā, stāsta Lāsma Riekstiņa, zemnieku saimniecības "Kaliņi" stādaudzētavas "Raunas Stādi" īpašniece.
Graudzāles var stādīt vasarā, rudenī un pavasarī, taču jāņem vērā pāris nianses – vasarā stādot, tās būs vairāk jālaista, savukārt pavasarī stādītas, tās ieaugs labāk. Turklāt pavasaris ir arī laiks, kad veikt graudzāļu dalīšanu, lai tās pavairotu. To var darīt, kolīdz parādās pirmais zaļums un kad augs pamodies – parādījušies jaunie zaļie dzinumi. Parasti ceru sadala vairākās daļās, ļoti sīki nevajag dalīt, citāddi būs ilgi jāgaida kamēr saaug. Jāpiemin, ka teju visas graudzāles mostas lēnām – maija beigās – jūnija sākumā. Izņēmums ir parastā ciņu smilga un asziedu ciesa, grīšļi, kas mostas agrāk, savukārt molīnijas, sāres, tāpat kā miskantes, – vasaras sākumā.
Pavasarī ieteicams veikt graudzāļu "sapucēšanu" siltajai sezonai – lielākajai daļai grīšļu apgriež lapu galus, auzenes izčubina ar pirkstiem vai viegli "izķemmē" ar grābekli, bet miskantes un sāres droši var apgriezt līdz pašai zemei. Jāizplēš (nevis jāizgriež, lai netraumētu jaunos dzinumus!) viss, kas pa ziemu sagāzies; daļai var nogriezt noziedējušos ziedus, ja tie nav dekoratīvi. To ieteicams veikt, ja nokavēta apgriešana pavasarī un graudzāle jau sākusi augt.
Graudzālēm ir minimālas prasības – tās pēc būtības ir pacietīgas un pieticīgas. Tām vajadzīga saulaina vieta bez valdošiem vējiem un sausa vai daļēji mitra augsne. Šīs ziemcietes ir vienas no retajām kultūrām, kam der vienkārša neielabota dārza zeme. Vienīgā prasība – augsnei jābūt labi drenētai, lai zeme uzsūc mitrumu un ziemciešu "kājas" nemirkst ūdenī. Ja dārzā ir mālaina augsne, graudzāles arī tādā augs, bet tām labāk patiks, ja to padarīs mazliet vieglāku, piejaucot smalku granti vai smilti.
Atklāti saulainas vietas patīk auzenēm, kas veido dažādu nokrāsu zaļus un zilus blīvi augošus pudurīšus, sudrabaini zaļās kelerijas un stepju līgas. Saulainas vietas patīk visām graudzālēm ar zilajām, sarkanīgajām, brūnajām, dzeltenajām, raibajām lapām. Dažas graudzāles aug un labi jūtas arī noēnotās vietās, piemēram, zemzālītes, grīšli un ciņu smilgas.
Kaitēkļi un slimības nenomoka graudzāles, un tās nav nepieciešams arī mēslot. Īpaši nevajadzētu mēslot ar slāpekli pavasarī, jo tad graudzāles kļūs leknākas un izgāzīsies.
Vislabāk graudzāles izceļas laikā, kad lielākā daļa ziemciešu vairs nezied, un tās ir skaistas gan pašas par sevi, gan izceļot citus augus. Ja graudzāles kombinē ar citiem augiem un košumkrūmiem, tās jāstāda līdzās augiem, kam ir vairāk vai mazāk tādas pašas prasības – nepatīk mitrums, bet patīk saulaina vieta, nav prasību pret augsni un mēslošanu. Graudzāles labi kombinēt ar daudzām sauli mīlošām ziemcietēm, piemēram, ehinācijām, perovskijām, brūnvālītēm, pelašķiem, kaķumētrām, liatrēm, veronikām u.c., arī skujeņi un rozes neiebildīs pret graudzāļu kompāniju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
