Maza dārza ierīkošanas pamatprincipi

Uz visiem dārziem, lieliem vai maziem, attiecas viena būtiska lieta – kāda dārzā ir vide un augsne, jo tas noteiks, kuri augi tādā labprāt dzīvos. Ainavu arhitekte iesaka izvēlēties dārza ekoloģijai atbilstošus augus, lai nebūtu jāvelta laiks, pūles un resursi augsnes ielabošanai un kļūdu labošanai, kad augi, kurus gribas redzēt savā dārzā, nejūtas labi konkrētajā vidē un katru gadu mokās, līdz iznīkst pavisam. Labāk nepieredzēt vilšanos un meklēt alternatīvas, kas ir atbilstošas sava dārza ekoloģijai. Taču tas nenozīmē, ka nevajadzētu eksperimentēt!

Galvenais vadmotīvs daiļdārzniecībā ir šāds – mazos dārzos nestāda lielus kokus, krūmus un augus, kas aizņem lielu platību, savukārt lielos – mazus, sīkus augus, kas lielajā teritorijā gluži vienkārši "pazūd". Dārzs netiek ierīkots uz gadu vai desmit, bet vairāk. Tāpēc par katru koku, krūmu un augu, ko šogad iestādi savā dārzā, domā ilgtermiņā – vai tā nebūs problēma, ar ko būs jātiek galā bērniem un mazbērniem? Piemēram, koks iestādīts pārāk tuvu mājai un vēlāk bojās mājas pamatus, jumta kori, sienu, bet krūmi, reiz izauguši, noēnos augus un liks tiem nīkuļot ēnā.

Ja dārzu gribas apvienot ar atpūtas zonu, kur sarīkot pikniku, uzspēlēt badmintonu vai pasauļoties, tad no ārtelpas plānojuma viedokļa pareizais risinājums ir brīvais horizontālais plānojums ar zālienu, ziemcietēm un maziem krūmiem. Zāliens piešķir ārtelpai plašumu. Ja viss dārzs tiek aizstādīts ar augiem un atstātas tikai taciņas, kur staigāt, tas radīs vizuāli nomācošu ārtelpu, jo, kā saka eksperte, "acu skatam nebūs, kur ieskrieties". Zāliens nav tikai plašums un dzīvība, kas tiek piešķirta dārzam, bet arī fons pārējiem augiem.

Mazos dārzos labi stādīt ir visa veida ziemcietes. Ja pēc laika šķiet, ka tās iestādītas nepiemērotā vietā, pārāk biezi vai kāda cita iemesla dēļ vairs nepatīk iepriekš izvēlētā vieta, tās ir salīdzinoši vienkārši pārstādīt.

Viena no raksturīgākajām kļūdām mazu dārzu īpašnieku vidū ir lielu augļkoku iestādīšana, kas pirmos gadus ir mazi un labi izskatās ainavā, bet pēc pāris gadiem izaug mazam dārzam nepiemēroti lieli un noēno pārējos augus. Ja vēlme pēc savām ogām ir liela, tad labāk izvēlēties kompaktus ogulājus. Ja tomēr negribas atteikties no idejas par savu augļkoku, tad jāizvēlas punduršķirnes, taču jārēķinās, ka tās jākopj citādi nekā klasiskās, tāpēc vajadzēs meklēt papildu informāciju un apgūt punduraugļkoku audzēšanas specifiku vai nolīgt profesionāli, kas to darīs. Īpaši jāizvairās no ābelēm, plūmēm, persikiem, bumbierēm.