Anastasija stāsta, ka kopš 13 gadu vecuma viņa kā brīvprātīgā darbojusies dzīvnieku patversmē Rīgā. No tiem laikiem arī atcerējusies to, kā tas ir, kad uz patversmi nāk pakaļ jauniem vai konkrētas šķirnes dzīvniekiem. "Toreiz pie sevis nodomāju – kā tas tā var būt, ka pārējie suņi un kaķi arī ir tik jauki un draudzīgi, bet uz viņiem neviens neskatās? Kāpēc cilvēkiem nav vajadzīgi vecīši – akli, klibi un kurli mājas mīluļi?" neizpratnē bijusi Anastasija.
Gadu pēc darbošanās brīvprātīgajā darbā, Anastasija pierunājusi vecākus par labu taksīša jauktenītei Grētai, kas bija atvesta uz patversmi, pēc tam, kad cieta ceļu satiksmes negadījumā. Grēta bijusi Anastasijas pirmais suns, un jau toreiz meitene sapratusi, ka nekad (jā – nekad) mūžā neiegādāsies dzīvniekus no pavairotājiem, bet gan tikai un vienīgi no patversmes. 10 gadus vēlāk pēc šī nosacījuma izteikšanas, viņa pie darbavietas atrada apmēram sešus mēnešus vecu kaķīti, kurš acīmredzams bija piemests...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
