No divām 'būdiņām' tapusi māja piedzīvo otro elpu. Mališevu dzimtas mājvieta Latgalē

"Kaktiņi" nav Mališevu pastāvīgās mājas. Daļu laika viņi pavada arī savā dzīvoklī Rīgā, un atgriešanās dzimtas mājās Latgalē patiesībā nav bijusi viņu plānos līdz brīdim, kad pasauli pārņēma Covid-19. Mališevi gan bija sapņojuši par vasarnīcu Pierīgā, lai svelmē varētu izrauties no sakarsušajiem Rīgas mūriem, taču tad mūžībā aizgāja Aigara opītis, kurš bija "Kaktiņu" iepriekšējais saimnieks. Tobrīd ģimene arī sapratusi, ka tuvāko sešu mēnešu laikā vīrusa dēļ visi iecerētie plāni – Dziesmu svētki un ceļojums uz Berlīni – būs jāatliek. Sākotnēji uz "Kaktiņiem" devušies ar domu apzināt, vai mājai nav nepieciešami steidzami remontdarbi, piemēram, jāsalabo jumts, lai neapdzīvotā māja neaizietu postā. Taču, atbraucot uz lauku viensētu, Zanda ar Aigaru saskatījušies un sapratuši, ka prātā abiem grozās viens un tas pats jautājums – kāpēc gan lai vasarnīca nebūtu "Kaktiņos"?

Tas, ka māja prasīs daudz darba un līdzekļu, bijis skaidrs uzreiz. Palēnām sapratuši, ka nepieciešams arī mūrēt jaunu krāsni un mainīt logus. Un, ja reiz ir jauna krāsns un logi, kāpēc gan māju neveidot apdzīvojamu arī ziemā? Zanda gan uzreiz atzīst, ka ļoti svarīga bijusi emocionālā piesaiste konkrētajai mājai, jo diez vai viņi būtu ar mieru ieguldīt tik daudz laika, darba un līdzekļu, lai atjaunotu citu māju tādā stāvoklī. Nu ģimene bauda savas Latgales mājas burvību – aukstajā laikā tiek iekurta maizes krāsns, kura gluži kā mājas karaliene atrodas pašā ēkas vidū. Tajā tiek ceptas picas, savukārt drēgnos vakaros pret tās mūrīti var atspiesties un pasildīt muguru. Tāpat pie mājas slejas arī melnā pirts, kas, lai gan vēl gaida savus atjaunošanas darbus, aizvien vēl lieliski pilda savu funkciju.

Vienīgā jaunā mēbele mājā – dīvāns