Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Kurzemē, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) no 1. aprīļa līdz 1. augustam apmeklētājiem slēdz Ķikana un Irbes upes grīvu. Šajā periodā cilvēki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties zonas un maršrutus, kas nešķērso minētās teritorijas, jo īpaši rūpējoties, lai arī līdzi paņemtie suņi nešķērsotu iežogotās teritorijas.
Pilnībā slēgta ir aptuveni 1,4 kilometru gara liedaga un kāpas strēle starp Irbes kreiso krastu un jūru Ventspils novadā. Savukārt Ķikana grīvā slēgts aptuveni 600 metru garš pludmales un kāpu posms, ko cilvēki var šķērsot gar jūras malu, lieki neuzkavējoties un turot suni īsā pavadā.
Šobrīd Latvijā vairs ligzdo tikai 70-100 mazo zīriņu pāru, un to skaits turpina samazināties. Tādēļ visvairāk apdraudētā liedagā ligzdojošo putnu suga ir mazais zīriņš. Tomēr šajās pašās vietās ligzdo un mieru novērtē arī upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata.
"Aprīlī no siltajām zemēm atgriežas ceļojošie putni un ierodas ligzdotāji – zīriņi, tārtiņi un citas sugas, kas piekrasti izmanto par ēdamistabu un bērnistabu. Vēl 2014. gadā Irbes grīva bija nozīmīga mazā zīriņa ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, bet šobrīd tā vairs nav. Tomēr dabā katrs augs vai dzīvnieks, tostarp putns, pilda noteiktu funkciju. To saudzēšana, īpaši vairošanās laikā, ļauj saglabāt pilnvērtīgu barības ķēdi, nodrošinot līdzsvaru starp sugām, nedzīvo dabu un cilvēku. Dabas saglabāšanā ir nepieciešama arī sistemātiska un apzināta cilvēka līdzdarbošanās. Šajā gadījumā – atturēšanās apmeklēt divas liedaga teritorijas," teic DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
Šie putni ligzdas ierīko liedaga smiltīs. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi.
Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.
Vēl kritiskāka par paša cilvēka klātbūtni ir viņa mājdzīvnieka atrašanās liedagā. Suņi saož un pamana gan ligzdas, gan putnus. Manot liedagā suni, pieaugušie putni pamet savas ligzdas, tādējādi pakļaujot olas vai mazuļus bojāejas riskam. Nelidojošie mazuļi kļūst par vieglu medījumu.
"Putniem ligzdošanas periodā nepieciešams miers. Analizējot situāciju, sapratām, ka to varam nodrošināt, tikai norobežojot teritoriju. Aicinām cilvēkus ar sapratni un atbildīgi izturēties pret šiem terminētajiem ierobežojumiem, jo diemžēl šo sugu pārstāvji nevar izvēlēties ligzdošanu citviet, kamēr mums ir ļoti plašs piedāvājumu klāsts pastaigu maršrutiem," pauž DAP Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.
Pludmales norobežošana veikta ar "Life Reef" jeb "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" projekta līdzfinansējumu. "Life Reef" projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā 4116 kvadrātkilometru platībā. Plašāka informācija par projektu pieejama "Life Reef" interneta vietnē.
Informācija atspoguļo tikai projekta "Life Reef" īstenotāju redzējumu. Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
