Pavasara adoniss ir ziemcietīgs un daudzgadīgs dekoratīvs gundegu dzimtas lakstaugs, kas savvaļā sastopams Eiropā un Āzijā. Savvaļā tam tīk augt sausās nogāzēs, pļavās un stepēs, it sevišķi kaļķainās vietās.
Ziedēšanas sākumā augs sasniedz piecus līdz 20 centimetrus, savukārt vēlāk – līdz pat 40 centimetru augstumu. Tā ceru parasti veido trīs vai četri biezi un stāvi stublāji, kas pārklāti ar cietām, sīkām zvīņveida lapiņām. Katrā ziedneša galā pavasarī veidojas no trīs līdz deviņu centimetru diametrā lieli un koši dzelteni ziedi. Turklāt ar ziediem adoniss priecēs jau tad, kad pārējā daba vēl tikai palēnām mostas – jau aprīļa sākumā, un ziedēs pat līdz maija vidum. Tomēr jāņem vērā, ka dzeltenie ziedi atvērsies vienīgi saulainās dienās. Turklāt tie ne tikai būs vieni no pirmajiem pavasarī plaukstošajiem ziediem dobē, bet piesaistīs arī taureņus un bites.
Pavairot augu iespējams divējādi. To var pavairot ar sēklām, kuras nogatavojas jūnijā un jūlijā. Jāņem gan vērā, ka sēklas jāizsēj tūlīt pēc to ievākšanas, savādāk tās var dīgt lēni vai neizdīgt nemaz. Sēklas jāsēj virspusēji un minimāli jānosedz ar augsni. Otra iespēja ir uzmanīga ceru sadalīšana pēc ziedēšanas. Pirms stādīšanas augsni nepieciešams sajaukt ar kompostu, savukārt pēc iestādīšanas augu kārtīgi aplaistīt. Vislabāk pavairošanai sadalīt četrus vai piecus gadus vecus cerus.
Pavasara adoniss nav gaužām prasīgs augs. Tomēr vislabāk zeltaini ziedošais lakstaugs jutīsies labi drenētā, kaļķainā, trūdvielām bagātā, smilšainā un mēreni sausā augsnē saulainā vai daļēji noēnotā, bet siltā vietā.
Lai ziemā augs labāk pārziemotu un pārciestu kailsalu, rudenī to nepieciešams piesegt ar kūdru vai mulčēt. Ņem vērā, ka augs indīgs gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
Raksta tapšanā izmantota informācija no augu datubāzes "database.smartgardens" un portāliem "Garden Landscape", "Plants For A Future".