Olu krāsošanai labāk izmantot tādas augu daļas, kas izmēros ir sīkas un ar interesantu formu. Tāpēc skaistus nospiedumus atstāj lapas, kurām ir neparasta, pat sarežģīta lapu forma, piemēram, meža zemene, lielā nātre, podagras gārsa, ārstniecības pienene, dažādu sugu āboliņi, meža suņburkšķis, parastā virza, pļavas zeltene un tamlīdzīgas interesantas formas lapiņas, ko var atrast mežā, pagalmā vai citur. Speciāli krāsošanai var jau dažas dienas iepriekš ielikt vāzē kokaugu zarus un izplaucēt to lapas, piemēram, bērziem, avenēm, savvaļas rozēm.
Smalkās pavasara puķītes veido ne tikai skaistu ornamentālu nospiedumu, bet var iekrāsot olu arī savu ziedlapu krāsā, piemēram, Sibīrijas zilsniedzīte, krokuss, adonīss, pamīšlapu pakrēslīte, vijolīte, māllēpe, zeltstarīte.
Pirms plūc ziedu, pārliecinies, vai tas nav indīgs! Piemēram, zilsniedzīte, vizbulīte, mazpurenīte, meža anemone un erante ir jaukas pavasara puķes, kuras arī veido skaistu nospiedumu, taču ir indīgas, tāpēc tās nevajadzētu izmantot olu krāsošanā. Nevajadzētu izmantot arī tādus augus, kuriem ir sīkstas, nelokanas daļas, jo, kā norāda eksperte, drukni zari un ziedu kāti, domājams, arī nedos iecerēto rezultātu. Grūti ap olas apaļumu aplocīt arī sulīgus augus, piemēram, sniegarozi, hiacinti, tāpēc tos olu krāsošanā labāk nemaz neizmantot.
Kad krāso olas, izmanto svaigi lasītus augus, lai veidotu nospiedumus. Lai tie vieglāk pieliptu pie olas, pirms olu krāsošanas tos nedaudz apvītina, lai tie ir plastiskāki un vieglāk piekļautos olas formai. "My Garde Life" iesaka izmantot pavisam nedaudz tā saucamo līmes zīmuli, lai auga daļas paliktu vietā un neaizšļuktu, gan ietinot drānā (vai populārākajā un ērtākajā variantā – neilona zeķubikšū pēdas daļā), gan peldot katliņā. Pēc vārīšanas augus nevajadzētu uzreiz noņemt no olām, bet, izceļot olas no krāsojamā ūdens, vispirms tās atdzesēt un nedaudz apžāvēt uz dvielīša istabas temperatūrā. Tādā veidā olu krāsas slānītis labāk piesaistīsies olas čaumalai.