Praktiski padomi košām un dabai draudzīgām Lieldienām

Lai lieki netērētos, izvēloties krāsas, kas pieejamas veikalā, vispirms ir vērts paskatīties savos pārtikas krājumos. Protams, visi zinām sīpolu mizu novārījuma teicamo spēju nokrāsot olas, taču īsteni efektīvi būsiet, ja mazākās plēksnēs sagrieztas sīpolu mizas piesiesiet tieši pie samitrinātas olas – vietā, kur miza saskaras ar čaumalu, krāsojums būs koši sarkanbrūns.

Savukārt, ja krājumos no vasaras saglabājusies aroniju sula vai melleņu ievārījums, kas nupat jau sācis bojāties, vai novārījumam izmantosiet atgriezumus no sarkanā kāposta, rezultātā iegūsiet izcili skaistas, raibas olas, kur sīpolmizu sarkanbrūnais krāsojums jauksies ar zili pelēko no sarūgušajām sulām un ievārījuma. Ja klāt būs piepīts arī kāds jaunās zāles stiebriņš no pagalma, ir visas iespējas tikt arī pie zaļām niansēm no zāles stiebra.

Lai olai piešķirtu skaistu rakstu, iesakām atbrīvoties no vecajiem makaroniem, auzām, griķiem vai citiem graudiem, tajos izripinot samitrinātu olu un cieši nosaitējot to. Rezultātā, sīpolu mizu, sulu, ievārījuma un citu dabai draudzīgo krāsvielu novārījumā, iegūsiet skaistus un orģinālus ornamentus.

Vērts zināt! Novārījumam pievienojot nedaudz sāli vai etiķi, krāsa būs intensīvāka. Tiesa, etiķis var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz olas čaumalu un šādi krāsotas olas izredzes uzvarēt olu kaujās samazinās.

Teju katram mājās mēdz "aizstāvēties" dažādas tējas, kas vairs nav rekomendējamas garda dzēriena pagatavošanai, toties var dot teicamu piesātinātu krāsu olām. Eksperti norāda, ka teju visām tējām ieteicamais derīguma termiņš ir viens gads, bet, ja iepakojums atvērts, vēl īsāks. Pēc šī termiņa tēja zaudē ne vien savas veselīgās īpašības, bet arī garšas buķeti un aromātu. No šādas tējas bez sirdsapziņas pārmetumiem var gatavot stipru tējas novārījumu, kurā krāsot olas. No melnās tējas iegūtais krāsojums būs brūns, kumelīšu tēja dos dzeltenu nokrāsu, zaļā tēja – pelēcīgu, bet pelašķu tēja – dzeltenbrūnas. Savukārt karkadē tēja dos zilu krāsu.

Līdzīgi kā ar sīpolu mizām, der paturēt prātā, ka ar tēju aplipinātas olas krāsojums būs intensīvāks, ja novārījumam pievienots arī sāls un etiķis. Turklāt aizvien spēkā ir arī ieteikums olas atstāt novārījumā uz ilgāku laiku. Iesakām olas krāsot iepriekšējā vakarā, atstāt tās novārījumā uz visu nakti un Lieldienu rītu sākt ar satraucoši patīkamo pārsteigumu, tinot olas vaļā un ieraugot iepriekšējā vakara pūliņu rezultātu!

Daudzi olu krāsošanai izmanto dabīgi krāsotus diegus no vecajām vilnas zeķēm – aptinot tādus ap olu un vārot to sālsūdenī vai ūdenī, kam pievienots nedaudz etiķis, var iegūt pārsteidzoši krāsainu rezultātu. Izcilu rezultātu var sniegt arī ar saplēstu un vairs nelietojamu zīda lakatu vai šlipsi ar rakstu. Olu, kas ietīta zīda drānā, kas cieši nosieta ar diegu un vārīta etiķūdenī, iegūs zīda krāsas un rakstu. Lai to panāktu, tiek ieteikts uz pāris litriem ūdens lietot līdz trīs ēdamkarotēm etiķa.

Olas čaumala kā mēslojums. Tā kā Lieldienu laikā olas patērējam vairāk nekā jebkurā citā dienā, tās veido lielu daļu atkritumu, tomēr ne vienmēr olu čaumalas un iepakojumu kastes ir jāizmet. Sasmalcinot pāri palikušās olu čaumalas, tās var noderēt mēslojumam un vistu barošanai.

Olas čaumala kā "pirmās mājas" gurķa sēklai. Vēl viena alternatīva – olu čaumalu izmantot kā dabīgu vietu jaunajiem pavasara stādiem. Saberot čaumalā augsni, ieliekot tajā gurķa vai tomāta sēkliņu, būsiet parūpējušies, lai čaumala godam kalpo līdz brīdim, kad gurķis, tomāts vai iesētā puķe jāpārstāda. Pārstādīšanas brīdī jauno stādu augsnē var likt ar visu čaumalu – tā augam nekaitēs. Ja vēlaties, lai augs vieglāk iesakņojas jaunajā augsnē, čaumalai var uzsist, lai tā ieplaisātu.

Arī tukšo olu kastīti var turpināt izmantot – tā lieliski noderēs turpmākai par "stādu mājām" pārtapušo čaumalu turēšanai.

Tukšās olu kastes izcili noderēs rotaļām bērniem. Tās var izmantot, lai mācītos skaitīt, siet kurpes un vēl daudzos citos veidos. Turklāt no plastmasas gatavotās olu kastītes ar tajās paslēptiem kārumiem var kļūt arī par teicamu un uz attīstību vērstu rotaļlietu kucēnam. Ja kucēns ir mazs, saliec olu nodalījumos kārumus, aiztaisi kastīti un piedāvā kucēnam. Viņš sajutīs gardumus un krietnu laiku sevi nodarbinās, mēģinot izdomāt, kā kastīti atvērt.

Kā jau katri svētki, arī Lieldienas neizpaliek bez bagātīgi klāta galda. Populārākie ēdieni, kas pēc Lieldienām paliek pāri, protams, ir vārītas olas un nereti arī ir šokolāde.

Liekot lietā izdomu, Lieldienas ir laiks, kad varam rast teicamu pielietojumu neskaitāmām lietām, kas "aizsēdējušās" mūsu pārtikas plauktos, tēju krājumos un pat drēbju skapī! Tāpat varam gādāt par to, lai pat pēc apēšanas ola aizvien būtu labi izmantojama. Tomēr pats svarīgākais ieteikums ir būt apdomīgiem, gatavojoties un iepērkoties svētkiem.

Nesapirkt par daudz palīdzēs iepirkumu saraksts un strikta pieturēšanās pie tā – tas būtiski palīdzēs samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Protams, ja visu pāri palikušo šķirosiet, tad būsiet aizvadījis ļoti efektīvus svētkus, kas nesuši prieku un ļāvuši samazināt izdevumus.