Pirmais solis – augsnes novērtēšana un sagatavošana
Pirmais solis, domājot par sava ideālā piemājas mauriņa veidošanu, ir atbilstošas augsnes sagatavošana. "Zāliena sēklu audzētāji ir parūpējušies, lai radītu šķirnes, kas pielāgojas ļoti dažādiem un pat sūriem augšanas apstākļiem, tomēr vislabāk zāliens augs, ja augsne būs gana viegla un bagāta barības vielām un trūdvielām, savukārt skābums (pH līmenis) – tuvu neitrālam. Zālienam nepatiks smagas augsnes (māli, mālsmilts) un arī ļoti smilšainas," skaidro eksperts. Lai precīzāk noteiktu, vai augsne ir atbilstoša, var veikt augsnes analīzes. Ja tiek konstatēts, ka augsne nav pieņemama zālienam, jāveic neauglīgās augsnes virskārtas novākšana un auglīgās augsnes pievešanas, kurai jābūt vismaz 15 līdz 20 centimetrus biezai.
Kad auglīgā augsne pievesta, jāveic nezāļu iznīcināšana, augsnes frēzēšana, līdzināšana un blietēšana. Veicot augsnes līdzināšanu, jāveido kritumi, kas vērsti prom no ēkām, tāpat zemes līmenim jābūt par vienu līdz diviem centimetriem zemākam par citiem segumiem, piemēram, bruģi. Līdzināšanas darbi jādara ar īpašu vērību, lai neizveidotu ieplakas, kur pēcāk veidosies peļķes. Kad pabeigti līdzināšanas darbi, jāķeras klāt blietēšanai – zemi vajag pieblietēt tā, lai ejot pēda neiegrimtu dziļāk par vienu centimetru. Ja pēdas iegrimst dziļāk, jāblietē vēlreiz. Pēdējais darbs pirms sējas – pamatmēslojuma iestrādāšana augsnē. Zālienam paredzētos mēslojumus var iegādāties dārzniecības preču veikalos.
Īstais zāliena maisījums un sējas gudrības
Izvēloties īsto zāliena maisījumu, raugies, lai tas atbilstu gan konkrētajiem vides apstākļiem, gan tavām prasībām. Ja zāliens tiks izmantots regulārai staigāšanai vai sportošanai, iespējams, ka par labu jālemj sporta zālienam. Ja zāliens būs īpaši pakļauts saulei, jāizvēlas zāliena maisījums, kas paredzēts sausām un karstām vietām. "Jebkurā gadījumā maisījumā ir vairākas augu sugu sēklas, un pamatā paliks tās, kas visvairāk piemērotas konkrētajai vietai."
Kad izvēle pieņemta, jāķeras pie sējas darbiem. Vispirms nepieciešams veikt pēdējos augsnes sagatavošanas darbus, ar grābekļa palīdzību to uzirdinot līdz vienam centimetram. Sēt var divējādi: ar rokām, kas būs nedaudz grūtāk, jo vēja ietekmē sēklas var neizsēties vienmērīgi, vai ar sējmašīnu (mazākām platībām izmantojot rokas sējmašīnu, lielākām platībām – speciālas zāliena sējmašīnas), kas nodrošinās vienmērīgu sēklu izsēšanu.
Visdrošāk sēšanas darbus ir veikt no pavasara, tiklīdz vidējā gaisa temperatūra sasniedz +5 grādus pēc Celsija, līdz septembra beigām. Tomēr eksperts norāda, ka praksē zālieni pēc klientu pieprasījuma sēti arī decembrī, un zālājs patiesi sadīdzis. Tomēr šādos gadījumos jāņem vērā, ka tā ir laimes spēle. Izsējas norma atkarīga no zālāja veida un šķirnes, tomēr standartā tā svārstās no 20 līdz 35 gramiem uz kvadrātmetru. Nekādā gadījumā nevajadzētu sasēt pārāk daudz, jo tad zālājs veidojas ļoti blīvs, un, ja arī sākotnēji tas izskatās vizuāli skaisti, laika gaitā tajā attīstās slimības.
Ja zāliens tika sēts ar rokām, pēc tam jāveic sēklu iestrāde – zāliena pievelšana ar speciālu šim nolūkam paredzētu rulli, lai rūpīgi sētās sēklas vējš pēc tam neaiznes tālāk. Sējot ar speciālo tehniku, šī darbība tiek veikta jau izsēšanas laikā. Tāpat svarīgi jau kopš pirmās dienas zālienam nodrošināt pietiekamu mitrumu, lai sēklas varētu kvalitatīvi un vienmērīgi sadīgt. Zāliens jālaista tā, lai neveidotos peļķes un sēklas netiktu aizskalotas, bet augsne saņemtu mitrumu vismaz divu centimetru dziļumā. Atkarībā no diennakts temperatūras un klimatiskajiem apstākļiem, zāliens sadīgst divu līdz četru nedēļu laikā. Ņem vērā, ka, jo laicīgāk zāliens sadīgs, jo vairāk tas neļaus attīstīties nezālēm.
Zālienam ilgstoši augot vienā vietā, dažviet tā kvalitāte neizbēgami krītas un parādās tādas problēmas kā tukši zemes pleķi zālienā, rets un panīcis zāliens, kā arī izzudušas zālaugu sugas. Apinis norāda, ka vislabāk šīs vietas būtu papildināt ar to pašu sēklu maisījumu, kas tika sēts iepriekš. Ja tas nav iespējams, šajās vietās var sēt arī universālo zāliena maisījumu. Sākotnēji piesētais zāliens jebkurā gadījumā atšķirsies, taču laika gaitā tas saaugs kopā ar jau esošo zālienu un izlīdzināsies.
Četri zelta likumi
Guntars Apinis teic, ka tieši no regulāras zāliena kopšanas atkarīgs tas, cik skaisti tas zels un priecēs tevi vasarā. Lūk, četri zālāja kopšanas darbi, kurus jāveic regulāri.
- Laistīšana. Zālienu laistīt nepieciešams ne vien pēc sēklu izsēšanas, bet arī visu augšanas sezonu. Īpaši svarīgi zālienu laistīt ir jūlijā, kad pietiek vien ar divām sausām un karstām dienām, lai tas kļūtu dzeltens. "Tas ar laiku atjaunosies, taču paliks arvien vārgāks, un virsroku gūs nezāles, kurām sakņu sistēma dažkārt sasniedz pat metra dziļumu, kamēr zāliena sakņu sistēma lielākoties ir 15 līdz 20 centimetrus dziļa. Laistīšanas laikā augsni nepieciešams samitrināt tā, lai tā mitra būtu arī 15 līdz 20 centimetru dziļumā – dziļāk gan nē, jo tad atkal aizskalojam barības vielas. Pieredze rāda, ka pietiek, ja automātiskā laistīšanas sistēma naktīs 15 minūtes laista katru zāliena sektoru."
- Mēslošana. Apinis norāda, ka īpaši svarīga zāliena mēslošana ir tajos zālienos, kur nopļauto zāles masu nevis atstājam turpat, bet gan aizvedam prom. "Zālienam nepārtraukti jāražo un jāatjaunojas, un laika gaitā sāk pietrūkt barības vielas. Ja zāliens katru dienu tiek pļauts ar robota palīdzību, un nopļautais turpat arī paliek, tas pārstrādājas un tiek uzņemts atpakaļ." Vidēji zālienu gadā nepieciešams mēslot aptuveni trīs līdz četras reizes – pavasarī un vasarā mauriņu mēslo ar lielu slāpekļa daudzumu, savukārt rudenī ar mazu slāpekļa daudzumu.
- Pļaušana. Pirmā zāliena pļaušana jāveic, kad tas sasniedzis 10 līdz 12 centimetru garumu, nopļaujot ne vairāk kā trešdaļu no zāliena garumu. Katrā nākamajā reizē zālienu var pļaut arvien zemāku, līdz sasniegts aptuveni četru līdz septiņu centimetru pļaušanas augstums. Pavasarī un rudenī labi mēslots un kopts zāliens jāpļauj aptuveni reizi nedēļā, savukārt vasarā divas vai trīs reizes nedēļā. Tāpat eksperts norāda, ka no pļaušanas biežuma atkarīgs arī tas, cik mīksts būs zāliens. Jo retāk to kopsi un pļausi, jo cietāks tas būs.
- Nezāļu iznīcināšana. No nezālēm izvairīties pilnībā nav iespējams – laika gaitā neizbēgami nezāles atnes putni vai vējš, un neliels to daudzums zālienam arīdzan netraucēs, tomēr, ja tas kļūst nomācošs, jāveic to mehāniskā vai ķīmiskā iznīcināšana. Daudzgadīgās nezāles laika gaitā spītīgi augs atkal, tomēr regulāri tās ravējot, rezultāts būs manāms. Savukārt sūnu iznīcināšana ir cīņa ar vējdzirnavām, teic eksperts, jo, ja vienreiz viņa tur ir augusi, tad pēc laika tā noteikti atgriezīsies. Ja sūnas ir traucējošas, šādās vietās var ierīkot skaistu puķudobi vai iestādīt kādu skaistu krūmu.
Neaizmirsti par vertikulēšanu un aerāciju
Pat viscītīgāk laistītajam, pļautajam un mēslotajam zālienam ik pa laikam nepieciešama pamatīgāka apkope – vertikulēšana un aerācija. Aerāciju ieteicams veikt reizi piecos līdz 10 gados. Vertikulēšanu – reizi divos vai trīs gados.
Vertikulēšana ir augsnes virskārtas retināšana, kā arī zāliena iztīrīšana no atmirušās, nopļautās zāles, sūnas, skujām un lapām. Pēc vertikulēšanas zāliena sakņu sistēmai tiek uzlabota skābekļa piekļuve un ūdens apgāde, kā arī barības vielu nokļūšana, turklāt zāliens būs noturīgāks arī pret slimībām un kaitēkļiem. Vertikulēšanu ieteicams veikt pavasarī, kad nokusis sniegs un augsnes virskārtas nožuvusi – parasti sākot no aprīļa līdz maija beigām. Aerācija ir dziļāka augsnes apstrāde, kuras laikā tiek uzirdināta sablīvējusies zeme, lai zāliena saknēm labāk piekļūtu skābeklis. Lietus periodi un sniega kārta ziemā augsni laika gaitā sablīvē tik pamatīgi, ka laika gaitā saknēm skābeklis sāk trūkt. Aerācijas laikā augsnē tiek izveidoti 10 līdz 20 centimetrus dziļi caurumiņi, tādējādi uzrušinot sakņu kārtiņu un izvelkot ārā visu lieko – veco zāli, skujas, lapas.
Aerācija un vertikulēšana jāveic divos virzienos. Vispirms iziet vienā virzienā, tad savāc izkasīto zāli. Tad iet vēlreiz – krusteniski, atkal savācot visu izkasīto. Ja nepieciešams, procedūru var atkārtot, kamēr zāliena zelmenis ir tīrs. Pēc procedūrām jāsavāc viss liekais – vecā kūla, zari, saknes. Pēc tam nepieciešamajās vietās jāpiesēj un zāliens jānomēslo ar ātrās iedarbības mēslojumu, kas satur slāpekli. Gan aerāciju, gan vertikulēšanu iespējams veikt saviem spēkiem, iznomājot agregātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
