Kā notīrīt pelējumu un vairs nepieļaut tā rašanos

Pelējuma sporas ir mums visapkārt, bet pat nedaudz mitrā un siltā telpā tās aktivizējas un kļūst acīm redzamas uz jebkura veida virsmas – sākot no koka līdz flīzēm un akmens sienām. Tikko radušos pelējumu notīrīt ir salīdzinoši viegli, taču ar laiku tas var neatgriezeniski sabojāt virsmu un mainīt tā krāsu. Iemesli, kādēļ tas rodas, var būt dažādi: caurulēs radusies sūce; paaugstināts mitrums (tostarp blakus telpās vai pagrabā); bojātās vietās uz jumta vai ap loga rāmi krājas nokrišņi; veidojas kondensāts uz logiem vai citās vietās. Lai izvairītos no pelējuma rašanās, jāsalabo jumts vai caurules, jāuzlabo gaisa cirkulācija un jāsamazina mitrums telpās ar gaisa mitrinātāju, kā arī katru nedēļu jātīra telpas, kurās mēdz rasties pelējums vai kurās ir tā rašanās risks (vannas istaba, veļas mazgāšanas telpa, virtuve).

"Real Homes" eksperti iesaka saviem spēkiem tīrīt tikai kondensāta radītu pelējumu, kurš ir mazāks par vienu kvadrātmetru, bet tādu, ko izraisījusi notekūdeņu noplūde vai piesārņots ūdens, uzticēt profesionālim, jo dažas pelējuma sēnītes ir toksiskas un var izraisīt alerģiju un elpošanas problēmas.

Agri konstatētu pelējumu var notīrīt ar dezinfekcijas un sadzīves tīrīšanas līdzekļiem un, tā kā pelējums ir sēnīte, attīrīšanas darbus jāveic, sargājot elpceļus un acis (lieto sejas masku un caurspīdīgas aizsargbrilles), izmantojot gumijas cimdus. Ja telpā ir logs, to vajadzētu atvērt, bet durvis turēt aizvērtas, lai sporas neizplatās citās telpās.

Pat ja vizuāli vēl neredzi pašu pelējumu, noteikti ir pamanāmas pazīmes, kas liecina par tā veidošanos un jau savlaicīgi var palīdzēt novērst lielāku problēmu. Šīs pazīmes ir: mitruma smaka, mīksta vai mitra sienas virsma (tas norāda uz iekšējā pelējuma veidošanos, kas drīz parādīsies augšpusē); uzkrājas mitrums, kas nezūd sliktas ventilācijas dēļ (atceries – pelējuma lielākais ienaidnieks ir labi vēdinātas telpas!).

Iedarbīgi ir veikalos nopērkami speciāli aerosoli, kas noņem pelējumu no sienām un citām virsmām (pirms iegādes pārbaudi, kādām virsmām konkrētais līdzeklis paredzēts). Jāņem vērā, ka tie gan sniegs īslaicīgu rezultātu.

Nesen radušos pelējumu vannas istabā var apstrādāt ar dzeramo sodu – tējkaroti mazgāšanas līdzekļa sajauc ar sodu un pievieno tik daudz ūdens, lai iegūtu pastai līdzīgu konsistenci. Pašgatavoto līdzekli uzklāj ar nelielu birstīti vai zobu birsti, atstāj uz pāris minūtēm iedarboties, tad noskalo ar ūdenī. Ja nepieciešams, atkārto. No saimniecībā esošiem līdzekļiem vēl var noderēt baltvīna etiķis – neatšķaidītu to izsmidzina, atstāj uz stundu, pēc tam noskalo ar karstu ūdeni un apstrādāto vietu nosusina ar mikrošķiedras drānu. Galda etiķis ir iedarbīgs, lai notīrītu pelējumu, kas radies kafijas automātā un ledusskapī. Etiķim ieteicams dāsni pievienot tējas koka ēterisko eļļu, jo tā ir viena no spēcīgākajām dabiskajām pretsēnīšu vielām. Nopietnākam pelējuma traipam izmanto balinātāju – vienu trešdaļu balinātāja un divas trešdaļas ūdens sajauc pulverizatorā un uzsmidzini līdzekli uz pelējuma, ļauj tam nožūt, tad uzsmidzini vēlreiz un noberz ar birstīti vai zobu birsti. Noskalo un atkārto. Ja pelējums ir teju "ieēdies" vannas istabas hermētiķī, iespējams, ka to nevarēs noņemt ne ar vienu no līdzekļiem un vienīgā iespēja ir šuves noņemt un aizpildīt atkārtoti.

Uz dušas aizkariem un auduma radušos pelējumu (piemēram, āra mēbeļu) jāmazgā maksimāli augstākajā temperatūrā, kas norādīta uz konkrētā auduma kopšanas etiķetes, un jāpievieno dezinfekcijas līdzeklis. Ja ar to nav gana, lai atbrīvotos no pelējuma, audumu var mērcēt balinātājā uz skābekļa bāzes.

Pelējumu no ādas mēbelēm un aksesuāriem, ādas mēteļiem, apaviem un rokassomiņām var noņemt ar destilētā etiķī samērcētu drānu. Pēc tam apstrādātā vieta jānomazgā ar maigām ziepēm un siltu ūdeni, jānosusina ar mīkstu drānu un jāļauj pilnībā nožūt, tad jāuzklāj speciāls ādai paredzēts kondicionieris.

Lai atbrīvotos no nepatīkamas pelējuma smakas veļasmašīnā, vismaz reizi mēnesī tukšā mašīnā jāieslēdz karstā ūdens cikla režīms, pievienojot balinātāju, bet veļasmašīnas durvju blīves un mazgāšanas līdzekļa nodalījuma iekšpuse jānoslauka ar balinātāja–ūdens līdzekli, kas minēts iepriekš. Šāda profilaktiska apkope novērsīs pelējuma veidošanos, bet jāatceras, ka nākamajā mazgāšanas reizē ieteicams likt baltās krāsas veļu. Pēc katras mazgāšanas reizes veļas mašīnas durvis un mazgāšanas līdzekļa nodalījumā jāatstāj nedaudz vaļā.