Mikrozaļumi: kad audzēt, lai neizstīdz, un kāds substrāts ir labākais

Mikrozaļumiem ir īss ražošanas cikls – atkarībā no sugas tas ilgst visbiežāk vienu līdz trīs nedēļas no izsējas līdz ēdamajai stadijai, kad pilnībā atvērušās pirmo īsto lapu stadijas lapiņas. Mikrozaļumu audzēšanā izmanto daudz dažādu sugu augus. No visām dzimtām Brassicaceae dzimtas augi (kāposti, brokoļi, kolrābji, redīsi) kļuvuši par visvairāk audzētajiem, jo to augšanas cikls ir īss, tiem ir ātra dīgtspēja, kā arī šie mikrozaļumi ir ar plašu lapu/kātiņu krāsu gammu un formu. No citām dzimtām plaša cilvēku interese ir arī pēc zirņu, saulespuķu un kressalātu mikrozaļumiem. Arī šīs sugas visbiežāk piedāvā dažādi mikrozaļumu audzētāji, un tās pieejamas veikalu piedāvājumā.

Lielākais pieprasījums pēc mikrozaļumiem ir gada tumšākajos mēnešos. Mikrozaļumu audzēšanai svarīgākais ir apgaismojuma un apūdeņošanas nodrošināšana. Lai veiksmīgi izaudzētu mikrozaļumus, jānodrošina 12 līdz 16 stundu ilgs gaismas periods, tādēļ agrā pavasarī uz palodzes tos mēģinot audzēt, tie izstīdz, ir blāvi. Dārzkopības preču veikalos palielinās dažādu LED lampu piedāvājums, kas ļauj izaudzēt kvalitatīvāku produkciju mājas apstākļos. Lielražošanā mikrozaļumu audzēšana lielākoties tiek īstenota slēgtās telpās, kurās nodrošina nepieciešamo klimatu.

Svarīgs aspekts, kas jāievēro mikrozaļumu audzēšanā, ir, ka sēklām jādīgst tumsā, tā kā tās netiek apbērtas ar substrātu, lai imitētu to, ka tās ir augsnē. Lai to panāktu, trauciņus var pārklāt ar melno plēvi. Tāpat svarīgi ir sākumā likt slogu, lai dīgsti neceļas uz augšu. Tumsā augus tur, kamēr izveidojas apmēram divus centimetrus garš dīgsts. Izsējas biezība atšķiras no sēklu lieluma un sugas, un rekomendācijas par sēklu biezību ir dažādas. Lielu sēklu sugas (zirņiem, saulespuķēm) sēj tā, ka tiek nosegts substrāts, savukārt sīkām sēklām (rukola, brokoļi, kressalāti u.c.) izsējas biezība pārsvarā ir trīs grami uz apmēram 10x14 centimetrus lielu kastīti.

^{Foto: Dārzkopības institūts}

Tā kā aktualizējies jautājums par kūdras izmantošanu dārzkopībā, tad arī substrāta izvēle iespējamās alternatīvas kļūst par aktuālu jautājumu. Dārzkopības institūta priekšizmēģinājuma eksperimentā vairākas augu sugas tika audzētas četros dažādos substrātos: kūdra, kokosšķiedra, aitu vilna kārsums un linu spaļi. Labākos rezultātus no dažādiem aspektiem uzrādīja, ja audzēja kūdras substrātā, kas kārtējo reizi apliecina, cik svarīgi ir, lai kūdra būtu pieejama izmantošanai dārzkopībā. No pārējiem substrātiem lielākā alternatīva būtu kokosšķiedras substrātam, tomēr vairākām augu sugām novērots, ka augi lēnāk auga, veidoja mazākas lapiņas. Būtu nepieciešams vēl veikt pētījumus ar šo substrātu, jo tam raksturīgas mainīgas fizikāli ķīmiskās īpašības. Substrāta izmaksas, lai piepildītu trauciņu, bija sešas reizes augstākas to piepildot ar kokosšķiedras substrātu. Aitu vilnas kārsums un linu spaļi nebūs labas substrāta alternatīvas, jo īpaši lielākā apjomā. Abiem šiem materiāliem nepieciešams regulārāk veikt apūdeņošanu, kā arī dīgšana bija nevienmērīga un lēnāka.