Ziedoši vīteņaugi, ar ko krāšņot žogus un lapenes

Mežvītenis jeb klematis ir viens no iecienītākajiem vīteņaugiem, jo sniedz krāšņu un smaržojošu ziedu pārbagātību. Tiesa, mežvītenis brangi ziedēt var tikai pēc vairākiem gadiem, kad tas kārtīgi ieaudzis un nobriedis. Tāpat kā daudziem citiem kāpelētājiem, mežvītenim vajag pie kaut kā pieķerties, citādi tas pārstās augt. Tas kāpj, apvijot lapu kātus un, tā kā lapu stublāji nav īpaši gari, tam vieglāk pieķerties pie stieplēm, auklām, plāniem zariem, tērauda stieņiem un dažādām režģveidīgām konstrukcijām un žogiem. Ja dārzā stādi gan agrās, gan vēlās šķirnes, tad ziedoša siena būs no agra pavasara līdz rudens salnām. Lai gan mežvītenis ir sīksts un izturīgs pret temperatūras maiņām, tam patiks saulaina vieta un nomulčēta augsnes pamatne, kas palīdzēs saglabāt mitrumu. Stādot mežvīteni, jābūt uzmanīgam, jo tā saknes ir trauslas.

Vīteņhortenzija ir iecienīts kāpelētājs, jo ar lielajiem izteikti baltajiem ziediem un bagātīgo lapotni tā labi aug arī daļēji noēnotā vietā un nosedz ēnainu ziemeļu vai austrumu puses sienu vai žogu. Tās ir izturīgas un viegli audzējamas un tām jāparedz pietiekami daudz vietas, jo, atkarībā no šķirnes, pēc pāris gadiem var sasniegt līdz pat 20 metru augstumu. Vīteņhorenzijas kāpelē pa atbalstu, izmantojot piesūcekņus. Lai gan šie kāpelētāji nav izvēlīgi un aug teju jebkāda veida augsnē, tie labāk jutīsies mitrā un labi drenētā vietā.

Trompetliānai jeb kapsim ir izteikti oranži trompetes formas ziedi. Šis ir enerģisks un ātraudzīgs kāpelētājs, kas mīl sauli, bet pacietīs arī daļēju noēnojumu. Lai dekoratīvi ziedošais kāpelētājaugs kuplotu, tas rudenī jāapgriež. Lai gan trompetliānai labāk patiks labi drenējoša augsne, tā ir gana izturīga, lai pielāgotos gandrīz jebkurai augsnei. Kapsis nereti tiek uzskatīts par invazīvu augu un, tā kā tas ir ātraudzīgs, rūpīgi jāizvēlas vieta, kur to stādīt. Nav ieteicams kāpelētāju stādīt pie mājas vai citām ēkām, jo vīnogulāja ložņājošās saknes var bojāt ēkas pamatus. Kapsi nevajadzētu stādīt arī pie kokiem, jo tas var aiziet bojā, kapsim pārāk cieši sažņaudzot tā stumbru. Trompetliānai piemērota vieta būs pie izturīgiem žogiem vai lieliem stabiem, arkām.

Vīteņrozes jeb stīgotājrozes ir krāšņākās un smaržīgākās no kāpelētājiem, tās dārzu dara īpaši greznu. Atkarībā no šķirnes, vīteņrozes var izaugt piecus metrus augstas un tās ir gana pakļāvīgas, tāpēc labi aug gan pie režģiem, gan gar žogiem un pāri arkām, arī lapenēm un pergolām. Tās labi augs un bagātīgi ziedēs saulainā siltā vietā, kur ir mitra, labi drenēta zeme.

Mandevilla jeb dipladēnija ir eksotisks ātraudzīgs vīteņaugs, kam vajadzīgs gaišums un siltums, tādēļ to Latvijā audzē lielākoties uz balkona, terasē un oranžērijā, retāk – dārzā, tomēr arī tas ir iespējams, taču tad mandevillas var neziedēt tik bagātīgi un ir lielāka iespēja, ka vītenis apsals. Jāņem vērā, ka šis ir indīgs vīteņaugs, turklāt tam vajadzīgs spēcīgs dekoratīvs režģis vai balsts, pa kuru vīties augšup. Tās labi aug arī iekarināmajos puķu podos, eleganti vijoties lejup.

Vīteņsauserži ir zināmi un iecienīti "kāpelētāji", kurus bieži stāda pie ēku sienām un lapenēm, kur tie veido reibinoši smaržojošu ziedu sienu. Zināmākais ir dārza sausserdis, ko daudzi pazīst kā "saldo mīlu" izteikti spēcīgās smaržas dēļ. Šis vītenis zied ilgi, tas ir ātraudzīgs un spēcīgi apvijas ap konstrukciju, pie kuras aug. Lai vīteņsauserdis augtu kontrolēti un nepārņemtu lielāku platību, nekā esi iecerējis, pēc noziedēšanas tas jāapgriež.

Kobeja ir krāšņs vīteņaugs ar lieliem kausveida ziediem un spilgtām zaļām lapām. Kā ziedoši aizkari tie skaisti izskatās, vijoties pa pergolu vai lapeni, to mēdz izmantot arī stādot uz balstiem, lai dekoratīvi norobežotu dārza zonas. Lai kobeja skaisti ziedētu un smaržotu, tā jāstāda gaišā, siltā vietā un trūdvielām bagātā augsnē. Pienācīgi aprūpēta, tā izstiepjas apmēram četru metru augstumā.

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no "The Spruce", "Gardening Know How" un "Gardeners World".