vīteņaugs, mežvītenis, klemetis
Foto: Shutterstock
Vīteņaugi ir lielisks papildinājums dārzā, īpaši, ja tajā atrodas dārza elementi, kuri mēdz izskatīties vienmuļi un nepilnīgi, savukārt, kāpelētājaugu apņemti, iegūst dzīvību un kļūst par skaistu akcentu. Īpaši grezni ir ziedošie vīteņaugi, turklāt daudzi no tiem patīkami smaržo. Stādot vīteņaugus, gan ņem vērā, ka tie ar laiku kļūs lielāki, kuplāki un augstāki – tie uzrāpjas augšup pa lapeni vai pergolu, apvijas ap kokiem un arku vai eleganti apvij žogu.

Mežvītenis jeb klematis ir viens no iecienītākajiem vīteņaugiem, jo sniedz krāšņu un smaržojošu ziedu pārbagātību. Tiesa, mežvītenis brangi ziedēt var tikai pēc vairākiem gadiem, kad tas kārtīgi ieaudzis un nobriedis. Tāpat kā daudziem citiem kāpelētājiem, mežvītenim vajag pie kaut kā pieķerties, citādi tas pārstās augt. Tas kāpj, apvijot lapu kātus un, tā kā lapu stublāji nav īpaši gari, tam vieglāk pieķerties pie stieplēm, auklām, plāniem zariem, tērauda stieņiem un dažādām režģveidīgām konstrukcijām un žogiem. Ja dārzā stādi gan agrās, gan vēlās šķirnes, tad ziedoša siena būs no agra pavasara līdz rudens salnām. Lai gan mežvītenis ir sīksts un izturīgs pret temperatūras maiņām, tam patiks saulaina vieta un nomulčēta augsnes pamatne, kas palīdzēs saglabāt mitrumu. Stādot mežvīteni, jābūt uzmanīgam, jo tā saknes ir trauslas.

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!