Akmens masas, cementa vai keramikas flīzes: ar ko tās atšķiras un kā izvēlēties īstās

Neskatoties uz flīžu vizuālo līdzību, dažādiem flīžu veidiem piemīt atšķirīgas īpašības, līdz ar to atšķiras arī to pielietojums, stāsta Saulīte. "Atkarībā no izejvielu proporcijām materiālā, kā arī pievienotajām papildu saistvielām, masas struktūras un ražošanas tehnoloģijas, izšķir divas galvenās flīžu grupas – keramikas flīzes un akmens masas flīzes. Savukārt mozaīkflīzes tiek izdalītas kā atsevišķa klase."

"Akmens masas flīžu galvenā atšķirība, kas nodrošina to virsmu augstās tehniskās īpašības un plašo pielietojumu, ir blīvā struktūra, kas panākta, pateicoties līdz minimumam samazinātajam ūdens saturam flīzēs. Ražošanas procesa laikā ūdens no flīzēm tiek ekstrahēts. Svarīgākās īpašības ir to augstā mehāniskā un lieces izturība, izturība pret temperatūras un ķīmisko vielu iedarbību, vieglā kopšana u. c.," pastāsta Saulīte. Akmens masas flīzēm ir plašākais pielietojums: sienu un grīdas apdarei iekštelpās, iekštelpām pieguļošajās āra terasēs, arī balkoniem, lodžijām, dārza celiņiem, ēku fasādēm.

Izšķir vairākus akmens masas flīžu veidus, kas arī nosaka to pielietojumu:

Pilnas masas akmens masas flīzes ar izteikti augstu virsmas nodilumizturību. Paredzētas funkcionālām darba, ražošanas vai sabiedriskām telpām ar lielu noslodzi. Flīžu virsmā nav redzams nodilums vai mehāniski bojājumi, jo flīzes visā to biezumā ir vienā tonī. Flīzes izturība, ilglaicīgums un ierobežotās dizaina iespējas visprecīzāk raksturos šo grupu.

Akmens masas flīzes ar presētu virsmu. Virsmas struktūra tiek veidota, atkārtoti presējot. Arī šīs grupas flīzes ir ar augstu nodilumizturību un paredzētas telpām ar lielu noslodzi, taču ilglaicīgas berzes rezultātā vienā un tajā pašā vietā flīžu virsmā būs pamanāms nolietojums, jo flīzes pamatnei un presētās virsmas struktūrai parasti ir atšķirīgs tonis. Šim flīžu veidam ir plašākas dizaina iespējas, salīdzinot ar pilnas masas flīzēm.

Akmens masas flīzes ar glazētu virsmu. Šīs flīzes paredzētas telpām ar vidēju noslodzi. Glazūra var būt spīdīga, matēta vai strukturēta. Tai ir atšķirīga virsmas nodilumizturība. To apzīmē ar PEI – robežās no PEI1 līdz PEI5, kur PEI1 – zemākā nodilumizturība (pietiekama privātās telpās ar minimālu noslodzi, kur pārvietojas mājas apavos), PEI5 – augstākā noslodze (ieteicams izvēlēties intensīvas noslodzes privātām un augstas noslodzes sabiedriskām telpām). PEI3 attiecas uz visām dzīvojamām telpām un nelieliem birojiem.

Akmens masas flīzes, ja tās ir tieši no rūpnīcas, mēdz būt bez īpašas virsmas apstrādes. Ja iepriekš jau paredzams, ka grīdas segums varētu nonākt saskarē ar taukiem, eļļām vai krāsainiem šķidrumiem, pastāv iespēja flīzes impregnēt tūlīt pēc ieklāšanas, lai virsma būtu izturīga pret traipiem.

"Pateicoties plašajām dizaina iespējām un priekšrocībām flīžu ieklāšanā, šis ir viens no biežāk izvēlētajiem flīžu veidiem privātajā sektorā," stāsta eksperte. "Flīžu īpašības ietekmē struktūras porainība, kas saistīta ar ūdens absorbciju un dizaina iespējām, kā arī flīžu apdedzināšanas reižu skaits."

Vienreiz apdedzinātas flīzes (it. "monocottura") ir blīvas un ar zemu ūdens absorbciju. Tās tiek pielietotas grīdu un sienu apdarei iekštelpās un var tikt izmantotas arī ārā, jo zemais ūdens absorbcijas koeficients garantē to salizturību. Flīzes pieejamas ar matētu un spīdīgu virsmu.

Divreiz apdedzinātas flīzes (it. "bicottura") ir porainas, ar augstu ūdens absorbcijas koeficientu. Dedzināšanas rezultātā tās kļūst trauslākas, mazāk izturīgas, līdz ar to pielietojamas tikai sienu apdarē iekštelpās. Toties atkārtotai apdedzināšanai ir arī priekšrocības – plašas dizaina iespējas.

Klinkers. Blīvs materiāls ar augstu mehānisko izturību, nodilumizturību un salizturību. To izmanto gan iekštelpās, gan ārā.

Tās ir maza izmēra (no viena līdz 10 centimetriem lielas) dažādu formu dekoratīvas flīzītes no dažādiem materiāliem. Tās ir ne tikai klasiskās keramikas vai akmens masas mozaīkas, kuras izmanto grīdas līmeņa dušas zonai, bet arī dabīgā akmens mozaīkas, stikla mozaīkas ar zelta pavedieniem, neparasti metāla elementi, eksotiski materiāli, tostarp tīkkoks vai perlamutrs, kā arī pašlīmējošās mozaīkas.

Pielieto sienu apdarei vai grīdas segumam jebkurā iekštelpā (vannas istaba, virtuve, gaitenis) un, pateicoties salizturībai, arī ārā (balkons, terase, baseins) vai kā akcentu, piemēram, mēbeļu dekoros, galda virsmās. Šo flīžu priekšrocība ir mazais izmērs – tās var izmantot apaļu, arkveida vai izliektu virsmu flīzēšanai (apaļas dušas kabīnes, kolonnas).

Praktiskie ieguvumi:

"Cementa flīzes ir īpaša lietā akmens forma – vēsturisks būvmateriāls, ko izmanto grīdu un sienu dekorēšanai. Tradicionāli tās bija populāras Francijā un īpaši Vidusjūras reģionā. Joprojām tās ir sastopamas pilsētu, lauku un reliģiskajās ēkās – īpaši Spānijā un Marokā," stāsta eksperte. "Cementa flīžu ražošana atšķiras no keramikas flīžu ražošanas – tām nav apdedzināšanas procesa. Javas masa tiek iepildīta veidnēs (bieži – izmantojot roku darbu), un presēšanas rezultātā no javas masas tiek izspiests gaiss. Sacietēšanas pamatā ir cementa maisījuma ķīmiska saistīšana. Cementa flīzes cietē un žūst vairākas nedēļas. Presēšana un zemā ūdens un cementa attiecība rada blīvu flīzi un līdz ar to arī nodrošina izturību pret mitrumu."

Cementa flīzes pieejamas gan vienā tonī, gan ar dažādiem vēsturiskiem, mūsdienīgiem vai grafiskiem motīviem un ornamentiem. Ar rokām izgatavotās flīzes mēdz būt ar nelieliem nelīdzenumiem. Cementa flīžu priekšrocība ir skaistās krāsas, to pārejas un raksti, kas arī nosaka to plašās dizaina iespējas. Diemžēl tām piemīt arī trūkums – pietiekami poraina virsma, kas viegli smērējas. Tāpēc pēc ieklāšanas cementa flīzes parasti tiek impregnētas, eļļotas vai vaskotas, lai nodrošinātu virsmas izturību pret traipiem.