Ar regulāru pļaušanu vien nepietiek: četri zelta likumi skaistam zālienam

Zālienu laistīt nepieciešams ne vien pēc sēklu izsēšanas, bet arī visu augšanas sezonu. Īpaši svarīgi zālienu laistīt ir jūlijā, kad pietiek vien ar divām sausām un karstām dienām, lai tas kļūtu dzeltens. "Tas ar laiku atjaunosies, taču paliks arvien vārgāks, un virsroku gūs nezāles, kurām sakņu sistēma dažkārt sasniedz pat metra dziļumu, kamēr zāliena sakņu sistēma lielākoties ir no 15 līdz 20 centimetriem dziļa. Laistīšanas laikā augsni nepieciešams samitrināt tā, lai tā mitra būtu arī 15 līdz 20 centimetru dziļumā – dziļāk gan nē, jo tad atkal aizskalojam barības vielas. Pieredze rāda, ka pietiek, ja automātiskā laistīšanas sistēma naktīs 15 minūtes laista katru zāliena sektoru," skaidro teritoriju projektēšanas, labiekārtošanas un uzturēšanas uzņēmuma "Gartens" eksperts Guntars Apinis.

Apinis norāda, ka īpaši svarīga zāliena mēslošana ir tajos, kur nopļauto zāles masu nevis atstājam turpat, bet gan aizvedam prom. "Zālienam nepārtraukti jāražo un jāatjaunojas, un laika gaitā sāk pietrūkt barības vielas. Ja zāliens katru dienu tiek pļauts ar robota palīdzību un nopļautais turpat arī paliek, tas pārstrādājas un tiek uzņemts atpakaļ." Vidēji zālienu gadā nepieciešams mēslot aptuveni trīs četras reizes – pavasarī un vasarā mauriņu mēslo ar lielu slāpekļa daudzumu, savukārt rudenī – mazu slāpekļa daudzumu.

Pirmā zāliena pļaušana jāveic, kad tas sasniedzis 10 līdz 12 centimetru garumu, nopļaujot ne vairāk kā trešdaļu no zāliena garumu. Katrā nākamajā reizē zālienu var pļaut arvien zemāku, līdz sasniegts aptuveni četru līdz septiņu centimetru pļaušanas augstums. Pavasarī un rudenī labi mēslots un kopts zāliens jāpļauj aptuveni reizi nedēļā, savukārt vasarā divas vai trīs reizes nedēļā. Tāpat eksperts norāda, ka no pļaušanas biežuma atkarīgs arī tas, cik mīksts būs zāliens. Jo retāk to kopsi un pļausi, jo cietāks tas būs.

No nezālēm izvairīties pilnībā nav iespējams – laika gaitā neizbēgami nezāles atnes putni vai vējš, un neliels to daudzums zālienam arīdzan netraucēs, tomēr, ja tas kļūst nomācošs, jāveic to mehāniskā vai ķīmiskā iznīcināšana. Daudzgadīgās nezāles laika gaitā spītīgi augs atkal, tomēr, regulāri tās ravējot, rezultāts būs manāms. Savukārt sūnu iznīcināšana ir cīņa ar vējdzirnavām, teic eksperts, jo, ja vienreiz viņa tur ir augusi, tad pēc laika noteikti atgriezīsies. Ja sūnas ir traucējošas, šādās vietās var ierīkot skaistu puķudobi vai iestādīt kādu krūmu.

Vairāk informācijas par to, kā sagatavot augsni zāliena sēšanas darbiem, kā izvēlēties īsto sēklu maisījumu un kopt zālienu pavasarī, uzzināsi šajā rakstā.