Augstās dobes kļūst arvien populārākas – tās izmanto gan privātmāju īpašnieki, gan vairākos pilsētā radītos sakņu dārzos Rīgā. Arī Cēsīs nesen atklāto kopienas dārzu "Jume" rotā augstās dobes. Par to, kā tās veidotas un kas tajās tiek audzēts, plašāk Latvijas Televīzijas raidījumam "Revidents" stāstīja dārza izveidotāji un lolotāji Jānis un Zane.
Zane, viena no kopienas dārza "Jume" veidotājām, raidījumam klāsta, ka augstās dobes ir teju kā rotaļlaukums dārzniekiem: "Var izvēlēties, vai mēs vēlamies tajās stādīt viengadīgus vai daudzgadīgus augus. Tad lūkoties, kāds ir rezultāts, un katru sezonu varam izvēlēties kaut ko pilnīgi jaunu. Augstā dobe ir brīnišķīgs veids, kā turpināt eksperimentēt, un katru sezonu ļaut tur arī ienākt kādam citam cilvēkam."
"Jumes" saimnieki novērojuši, ka šādas dobes parasti ir ražīgas. Kā atklāj kopienas dārza pārstāvis Jānis, tāds ir bijis arī pagājušais gads: "Dobēs pērnā gada laikā saauga tomāti, gurķi, paprika, arī kalē, baklažāni, piparmētras, zirņi, pupas, salāti, kliņģerītes. Un vēl puķes, asie pipari. Jā, bija ražīgi!"
Jānis rosīšanos šādās augstajās dobēs sauc par slinko dārzniecību. Un ne velti. Ja dobe ir pareizi iekārtota, to var apstrādāt tikai divas reizes sezonā – iesējot vai iestādot augus un ražu novācot. Tajā arī veidojas labāks ūdens un gaisa režīms, kas dobē iedēstītajam rada labākus augšanas apstākļus.
Dobes ir iespējams gan pārvietot, gan arī izvietot teju uz jebkura cieta seguma. "Jumē" redzamās dobes ir veidotas no dēļiem, kas apstrādāti ar priežu darvas un lineļļas maisījumu. Savukārt tajās ir izveidoti vairāki slāņi, kas šādām dobēm esot būtiski. "Tur ir kārtas ar zariem, ar sienu, ar lapām, ar augsnes substrātiem, protams, ar dažādiem fermentētiem zirgu mēsliem un tamlīdzīgi. Tā ir tāda kūka, ko tu sakrauj un tad spraud iekšā, ko tu vēlies," stāstīja Jānis.
Daloties pieredzē, kā saimniekošanu dārzā uzsākt teju no nulles, Jānis un Zane mudina sākt ar ko vienkāršu un saprotamu, proti, kādas auga sēklas izdiedzēšanu, bet maijā vai jūnijā iegādāties jau gatavus stādus un iepazīt, kā tie aug un kas tiem nepieciešams.
"Mans ieteikums arī būtu sākt varbūt ar kaut ko ļoti vienkāršu – ar garšaugiem, ar kaut ko tādu, ko mēs visi labi saprotam un varam izaudzēt. Iestādīt vērmeli, ķiplokus, rozmarīnu, timiānu – kaut ko tādu, kas ir vienkārši saprotams," vērtēja Jānis.