Viena no tām – neskatoties uz lielu ziedu skaitu, gandrīz katru gadu aizmetas salīdzinoši neliels augļu daudzums. Ņemot vērā daudzgadīgos pētījumus, tas lielā mērā saistīts ar apputeksnēšanās problēmām, jo krūmcidonijām 80–90 procentos gadījumu konstatēta pašneauglība. Tas nozīmē, ka, līdzīgi kā plūmēm, bumbierēm u.c. augļaugu kultūrām, labu ražu ieguvei nepieciešami papildus apputeksnētāji. Pašauglīgu šķirņu, kas labi apputeksnējas ar saviem putekšņiem, krūmcidonijām ir maz.
Dārzkopības institūtā veikti pētījumi arī par ziedu kvalitāti un konstatēts, ka daudziem krūmcidoniju genotipiem (oficiāli reģistrētas Dārzkopības institūtā ir tikai trīs šķirnes – 'Rasa', ''Rondo' un 'Darius', tāpēc turpmāk tiks lietots šis termins) veidojas daudz nepilnīgi attīstītu auglenīcu (tā ir zieda centrālā daļa, no kā attīstās auglis). Daļai genotipu šādu auglenīcu ir pat 70–80 procentos gadījumu. Nav īsti noskaidrots cēlonis, bet zināms, ka tas atkarīgs gan no genotipa iedzimtības, gan no laika un augšanas vietas apstākļiem zieda daļu veidošanās laikā, kas krūmcidonijām ir seši līdz septiņi mēneši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
