Viena no tām – neskatoties uz lielu ziedu skaitu, gandrīz katru gadu aizmetas salīdzinoši neliels augļu daudzums. Ņemot vērā daudzgadīgos pētījumus, tas lielā mērā saistīts ar apputeksnēšanās problēmām, jo krūmcidonijām 80–90 procentos gadījumu konstatēta pašneauglība. Tas nozīmē, ka, līdzīgi kā plūmēm, bumbierēm u.c. augļaugu kultūrām, labu ražu ieguvei nepieciešami papildus apputeksnētāji. Pašauglīgu šķirņu, kas labi apputeksnējas ar saviem putekšņiem, krūmcidonijām ir maz.
Dārzkopības institūtā veikti pētījumi arī par ziedu kvalitāti un konstatēts, ka daudziem krūmcidoniju genotipiem (oficiāli reģistrētas Dārzkopības institūtā ir tikai trīs šķirnes – 'Rasa', ''Rondo' un 'Darius', tāpēc turpmāk tiks lietots šis termins) veidojas daudz nepilnīgi attīstītu auglenīcu (tā ir zieda centrālā daļa, no kā attīstās auglis). Daļai genotipu šādu auglenīcu ir pat 70–80 procentos gadījumu. Nav īsti noskaidrots cēlonis, bet zināms, ka tas atkarīgs gan no genotipa iedzimtības, gan no laika un augšanas vietas apstākļiem zieda daļu veidošanās laikā, kas krūmcidonijām ir seši līdz septiņi mēneši.
Jābūt vairākām šķirnēm
Pētot lielu genotipu skaitu, līdz šim par pašauglīgu šķirni, kas dod ražu arī bez citu genotipu klātbūtnes, uzskatāma tikai 'Rasa'. Šo pazīmi ietekmē arī laika apstākļi ziedēšanas un augļu aizmešanās laikā. Atsevišķos gados vairākiem no šobrīd perspektīviem Dobeles kolekcijā esošiem hibrīdiem konstatētas pašauglības pazīmes, bet, tā kā vairākos no pētījumu gadiem tiem augļi pie pašapputes nav aizmetušies, par pašauglīgiem tos uzskatīt nevar.
Līdz ar to, veidojot komercstādījumus, svarīgi atcerēties, ka nedrīkst stādīt tikai vienu šķirni lielā platībā. Vislabāk ir pamīšus stādīt visas līdz šim reģistrētās šķirnes, kas pavairotas veģetatīvi, bet ik pa sešām septiņām rindām, vienu rindu iestādīt sēklaudžus. Savukārt, stādot krūmcidonijas piemājas dārziņā, lai nodrošinātu ražu, jāstāda vismaz divas šķirnes.
Foto: Dārzkopības institūts
Krūmu veidošana pavasarī
Ja nav izdevies paspēt krūmcidoniju krūmiņus apgriezt rudenī, to noteikti var darīt vēl tagad. Kad lapas jau saplaukušas, ir labāk redzēt nokaltušos (apsalušos vai slimību bojātos) zarus, kuri neplaukst vai plaukst lēni ar defektīvām lapiņām. Tie noteikti jāizgriež!