"Lociņš ar ķiploku garšu," tā laksi (Allium ursinum) jeb meža ķiploku raksturo Linda Alhimoviča, zemnieku saimniecības "Kalnābeles" saimniece, kur lakši tiek audzēti jau vairākus gadus. Laksi likt uz kārā zoba iemīlējuši daudzi, pavasarī medījot zaļo vitamīnu bumbu tirdziņos, taču ar zināšanām un pacietību meža ķiploku ikvienam iespējams ieaudzēt arī savā dārziņā.
"Laksis ir sīpola radinieks, sastopams savvaļā leknos dabiskos platlapju mežos un krūmājos upju ielejās. Tam raksturīgas divas lancetiskas lapas, kas līdzīgas maijpuķīšu lapām, bet pazemē slēpjas sīpols. Maija beigās un jūnija sākumā laksis dižojas ar skaistu baltu ziedu čemuru. Līdzīgi kā daudzi citi lapu koku mežu augi, laksis uzzied pavasarī, bet vasaras otrajā pusē to mežā atrast ir grūti. Tieši ziedēšanas laikā lakši spēcīgi smaržo pēc ķiplokiem," mājaslapā meža ķiploku raksturo Latvijas Dabas fonds.
Laksis Latvijā ir reta un aizsargājama suga, kas iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tāpēc savvaļā plūkt, griezt, vai izrakt šo augu ir aizliegts, atgādina Dabas aizsardzības pārvalde. Aizliegums neattiecas uz lakšiem, kas no legāli iegādātām sēklām vai stādiem izaudzēti mazdārziņos. Garšas, krāsas un izskata ziņā dobē izaugušie augi neatšķiras no īpaši aizsargājamiem savvaļniekiem, jo ir tā pati suga. Dārzā izaudzētos lakšus ir atļauts tirgot, taču tirgotājam jābūt gatavam pierādīt, ka tie ir pašu audzēti, nevis plūkti savvaļā, uzrādot pašvaldības izsniegtu izziņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
