Daudzveidīgas, ēdelīgas un kā viens liels ziedu mākonis – petūnijas

Petūnijas ir četru veidu: lielziedu (Petunia grandiflora) – izteikti lieliem ziediem; daudzziedu (Petunia multiflora), kas arī ir lieliem ziediem, bet mazākiem nekā lielziedu; mazziedu (Petunia milliflora) ar izteikti daudziem maziem ziediem un nokarenās (Petunia pendula), kas piemērotas audzēšanai kastēs un iekarināmos podos. Dobēs audzē zemās kompaktās petūnijas no sēklām, savukārt nokarenās ir audzējamas gan no sēklas, gan spraudeņiem.

Petūnijas ir vairāk iecienītas audzēšanai balkona kastēs un iekarināmos podos, nevis puķu dobēs, jo sētās petūnijas var pievilt – sliktu laikapstākļu dēļ tās zied neregulāri. Vēl viens mīnuss, kādēļ petūnijas reti tiek audzētas puķu dobēs, ir to neizturība pret lietu. Tā kā petūnijām ir trausli, plāni ziedi, lietus lāses tos nesaudzīgi sakapā un paiet laiks, kamēr puķe atkal atjaunojas un veido jaunos ziedus. Ja tomēr dobēs petūnijas tiek stādītas, tad ieteicams izvēlēties šķirnes ar sīkākiem ziediem, jo lietus mazāk bojā auga krūmu un tās spēj ātrāk atjaunoties. Savukārt petūnijas, kas tiek audzētas no spraudeņiem, zied visu laiku, neatkarīgi no laikastākļiem. Tās var stādīt āra puķu kastēs un podos, kad beigušās pavasara salnas un tad tās bagātīgi ziedēs līdz pat salnām, jo petūnijas ir gana izturīgas, lai paciestu nelielus mīnusus. Lai pasargātu petūnijas no tieša lietus, tās labāk turēt uz terases vai zem jumtiņa.

Kad pērc petūnijas, nevajadzētu tās izvēlēties pavirši, lai neriskētu, ka ziedēšanas sezonā tās nīkuļos un neizrādīs savu lielo krāšņumu. Izvēlies stādu, kas ir veselīgs, ar košu tumšzaļu lapojumu, daudz pumpuriem un vizuāli izskatās audzelīgs. Un ņem vērā vienu lietu – audzētāji petūnijas tirgo siltumnīcās, kurās ir vidēji 20 grādu temperatūra un, lai gan tās pacieš arī nedaudz vēsākas temperatūras, no siltumnīcas petūnijas tagad izliekot ārā, tās piedzīvos nelielu šoku pirms spēs adaptēties, tāpēc augu labāk mazliet pirms tam norūdīt, pieradinot pie temperatūras maiņas. Vienkārši dažas dienas pirms iznešanas ārā paturi to mājās vidēji siltā telpā vai neapkurināmā siltumnīcā. Vēl variants – iegādāties stādus, kad salnas jau beigušās.

Petūnija jāaudzē barības vielām bagātā un vidēji smagā augsnē un, salīdzinot ar citiem augiem, tai izteikti patīk skāba zeme (5,5–5,8 pH). Tāpēc, kad petūnijas ziedi kļuvuši lielāki un to var sākt mēslot, reizi pa reizei pie ūdenim pievienotiem minerālmēsliem var papildus pielikt mazliet citronskābi vai iespiest sulu no citrona – tā tu paskābināsi augsni. Turklāt petūnijai ļoti patiks, ja to laistīsi ar lietus ūdeni, un tā tevi apbalvos ar bagātīgu ziedēšanu.

Runājot par mēslošanu – petūnija ir ēdelīga un tai patīk, ja to kārtīgi pabaro. Ja dobēs augošās var barot retāk, jo to saknītes augsnē atradīs barības vielas, kas tām vajadzīgas, kastēs un puķupodos petūnijas mīt ierobežotā "telpā", tāpēc regulāti jāparūpējas, lai tās ir pietiekami "paēdušas". Pirms petūnija kārtīgi ieaugusi, var mēslot retāk, bet, kad tā sasniegusi savu izteikto krāšņumu, tad jāmēslo katru laistīšanas reizi, pievienojot ūdenim šķidro mēslojumu, kas paredzēts puķēm. Tomēr ņem vērā, ka petūnijas ne ar minerālmēsliem, ne vienkārši tīru ūdeni nevajadzētu liet no augšas, lai ziediem neveidotos melni plankumiņi jeb pelēkā puve Botrytis. Ja tas nav iespējams, tad puķupods jāieliek traukā ar ūdeni, lai augsne kārtīgi sasūcas ar mitrumu.

Mitrā un aukstā laikā petūnijai var piemesties pelēkā puve, arī miltrasa, īpaši tad, ja tā ir novājināta un nav saņēmusi mēslojumu vai saņēmusi to maz. No kukaiņiem petūnijas patīk laputīm, bet, ja puķēm tiek nodrošināti labi augšanas apstākļi, nevajadzētu būt problēmām ne ar slimībām ne kaitēkļiem.

Petūnija ir vienkārši audzējama, tā nav īpaši jāapčubina un jāuzmana, lai ziedēšanas laikā parādītu sevi visā krāšņumā. Mīti par petūniju "čubināšanu" saglabājušies no vairāku gadu senas pagātnes, kad lielākoties bija nopērkamas vecas nokareno petūniju šķirnes, kuras pēc noziedēšanas veidoja sēklas un negribēja vairs ziedēt, ja tām neizknieba vecos ziedus. Tagad puķu selekcionēšana ir attīstījusies tik tālu, ka radītas ne tikai ārkārtīgi skaistas šķirnes, bet tām vairs nav nepieciešamas papildus rūpes un noziedējušo ziedu izlaušana, lai puķe skaisti ziedētu. Turklāt daudzas mazziedu petūnijas ir tik bagātīgas ar ziediem, ka vecos noziedējušos ziedus nemaz neredz un vējā tie nobirst paši, bet sēklas – neaizmetas. Tāpēc vienīgais priekšnosacījums, kas tev jāievēro, lai petūnija bagātīgi ziedētu, ir to regulāri palaistīt un pabarot.

Šobrīd viens no jaunumiem petūniju piedāvājumā ir šķirne 'Itsy' – tai ir izteikti daudz ziedi, kas nav lielāki par eiro monētu, un zied tik bagātīgi, ka nav redzams lapojums, vien ziedu mākonis. Šī ir pašpietiekama šķirne, kurai vajadzīgas maz rūpes un kurai ir izteikti nokarens, liels augums un spēcīgi dzinumi. Eksotiskas petūnijas ir visa spektra oranžā un rozā toņu niansēs, no kurām jāizceļ petūnijas ar baltiem ziediem un rozā maliņu 'Fun House Vintage Lilac' un mango krāsas 'Fun House Mango Punch'. Fun House sērija šogad ir jaunums un tajā ir vēl daudzās citās dāžādās krāsās petūnijas. Jāpiemin arī sērija Dekko, kura ir plaša krāsu gamma un lielāki ziedi nekā 'Itsy'.

Cilvēki joprojām iecienījuši tradicionālo surfīniju, kurai ir izteikti gari dzinumi, taču tās mīnuss ir, ka ziedi veidojas uz garajiem dzinumiem, bet augšpuse ir bez ziediem. Alternatīva surfīnijām ir modernās pusnokarenās petūnijas no Sanguna sērijas, un te jāpiemin šķirne 'Sanguna Mega', kuras ziedi ir teju plaukstas lielumā.

No zemajām kompaktajām petūnijām, ko stāda dobēs, ir sīku ziedu pārbagātā 'Picobella', kas ir izteikti izturīga, un 'Duvet' lielākiem ziediem. Kompakts augums un daudz lieli ziedi ir sērijā Grandi flora un Damask.