Vijīgā dienvidu skaistule bugenvileja – kā izdabāt, lai priecētu Latvijas dārzos?

Līdzko salnas vairs nav gaidāmas, bugenvilejas droši var nest ārā un novietot saulainā vietā pagalmā, kur tās līksmi varēs vīties augšup, atrādot savus sīkos, sniegbaltos baltos ziedus un krāšņās seglapas jeb braktejas. LU Botāniskajā dārzā dārzkopes Sandras uzpasētās skaistules āra sezonu bauda kopš 17. maija.

Galvenais priekšnoteikums, lai bugenvilejas justos labi, ir silta, saulaina vieta ar pēc iespējas mitrāku gaisu – dabā vītenis aug mitros tropu un subtropu mežos Dienvidamerikā, Brazīlijā, Venecuēlā un tropiskajā Āzijā. Lai gan Latvijas ziemas augs brīvā dabā pārlaist nevar, un bieži tiek minēts, ka skaisto augu var turēt kā telpaugu, siltajā periodā tas viskrāšņāk un veselīgāk izskatīsies ārpus telpām. Kā piemēru dārzkope min bugenvilejas šķirni 'Alexandra', kura pavasara saulītes apspīdēta jau sāk mosties siltumnīcā, taču, kolīdz tiek iznesta ārā, nedēļas laikā mainās teju par 180 grādiem – kļūst koša, zaļa un skaista.

^{Foto: Sandra Putniņa}

Bugenvilejas labi jūtas gan aizvējā, gan klajākā vietā. Ja sakņu sistēma vītenim ir laba, galvenais ir uzmanīties, lai vējš auga podiņu neapgāž. Lielos augus klajākās vietās labāk novietot pie sienas vai kāda cita pamatīgāka balsta. LU Botāniskajā dārzā dobē, kas atrodas no vējiem nepasargātā vietā, novietoti mazāka izmēra augi – podi ar visu augu ierakti zemē, un par poda esamību liecina vien nedaudz redzamā maliņa. Sandra savām bugenvilejām vasaras sezonā ļauj iesakņoties arī zemē, lai augs tādējādi gūtu papildu barības vielas arī no tās. Rudenī, kad vasaras brīvlaiks un laiskošanās siltajā saulītē ir beigusies, ieaugušās saknes vienkārši jānogriež.

Svarīgi sagādāt balstu, ap kuru vītenim droši vīties augšup. LU Botāniskajā dārzā bugenvilejas novietotas pie režģa, kur tās bauda pēcpusdienas un vakara sauli – tur senāk augušie vīteņaugi laika gaitā bija panīkuši, taču tagad, līdz ar regulāro bugenvileju laistīšanu, arī citi vīteņaugi atkal saņēmušies un skaisti vijas augšup.

Auga ziedēšana lielā mērā atkarīga no laikapstākļiem. Ja ziemā augs novietots gaišā, bet pietiekami vēsā telpā, iespējams, ka ar pirmajiem ziediņiem priecēs pat martā. Savukārt, ja ir silts un saulains ir rudens, tad dārzā ar ziediem bugenvileja priecēs līdz pat oktobra beigām. Dārzkope arīdzan novērojusi – jo ilgāk augs siltajos mēnešos atrodas ārā, jo bagātīgāk ziedēs nākamajā gadā, tādēļ to iekšā iesaka nest vien tad, kad gaidāmas pirmās rudens salnas.

Ziemā augam nepieciešams dažu mēnešu miera periods – aptuveni no novembra līdz februārim. Kad laika ziņas sola pirmās salnas, augs kārtīgi jāapgriež, pēc tam rūpīgi jānoņem pie balsta palikušie vīteņa zari, un augs jānes ziemas atpūtā uz pietiekami vēsu, taču gaišu telpu. Pagājušajā gadā Sandra bugenvilejas siltumnīcā ienesa oktobra beigās. Miera periods nepieciešams, lai nākamajā vasarā augs bagātīgāk un ilgāk ziedētu, tamdēļ to nevar ienest istabā, kur temperatūra sasniedz mums tik ļoti tīkamos 20 grādus pēc Celsija. Šādā gadījumā augs turpinās augt, turklāt sausā gaisa dēļ lapas var sākt birt, bet augu apsēst tīklērces. Dārzkope piemetina, ka arī pareizos apstākļos turētām bugenvilejām var nobirt daļa lapu un tas ir normāli – augs šādā veidā reaģē uz apstākļu maiņu.

LU Botāniskajā dārzā bugenvilejas ziemu pārlaiž siltumnīcās, kur gaisa temperatūra ir robežās starp 10 un 12 grādiem pēc Celsija, taču tiek minēts, ka tā ziemu var pārlaist arī vēsākās telpās, kur temperatūra sasniedz 6 grādus pēc Celsija, savukārt maksimālā temperatūra, lai augam nodrošinātu miera periodu, ir 14 grādi pēc Celsija. Ja nav apkurināmas siltumnīcas, jāizlīdzas ar vēsāko telpu mājā, taču jāatceras, ka tai jābūt gaišai – to nevar novietot, piemēram, pagrabā. Labs variants pārziemošanai būs arī stiklota un pietiekami silta veranda.

Miera periodā bugenvilejas nepieciešams laistīt vien tik bieži, lai neiekalstu. Reizi nedēļā vēlams arī aprasināt. Februārī to atsāk laistīt biežāk un pēc kāda brīža arī sāk mēslot. Vispirms dārzkope izmanto šķīstošos minerālmēslus – zaļo kristalonu –, kas satur vairāk slāpekli. Kad augs jau atguvis savu dzīvīgumu, dārzkope uz maiņām izmanto ziedošiem augiem domātu mēslojumu un mēslojumu, kura saturā atrodams vairāk kālija. Vasarā vītenis jāmēslo katru nedēļu un, ja vasara ir saulaina, tad jālaista katru dienu.

Dienvidu skaistules labi jutīsies vidēji smagā, barības vielām bagātā augsnē, kurai piejaukts māls, komposts, velēns un noteikti – grants, kura nodrošinās gaisa caurlaidību un drenāžu. Svarīgi, lai augsne podā nesablīvējas, it īpaši, ja augs iestādīts māla podā, jo lieks mitrums augam nepatiks. Ja vītenis vasarā novietots no lietus nepasargātā vietā, labāk izvēlēties plastmasas podus ar lielākiem drenāžas caurumiem to apakšā, norāda dārzkope.

Jāņem vērā, ka bugenvilejai patīk dzīvot mazā mājā, tāpēc pārstādot jaunais podiņš jāizvēlas tikai nedaudz lielāks par iepriekšējo, citādāk augs neziedēs. Sandra bugenvilejas pārstāda reti: "Tikai tad, kad vairs citādāk nevar. Piemēram, vairs nevaru kārtīgi aplaistīt, vai arī pods ir saplīsis."

Kā norāda dārzkope, bugenvileju pamatsugu pavairot ir ļoti viegli. Spraudeņiem jābūt nobriedušiem un stingriem, tādēļ galotņu spraudeņus Sandra neizmanto. Tāpat dārzkope novērojusi, ka vislabāk apsakņojas vasaras beigās un rudens sākumā grieztie spraudeņi, jo tie auguši visgaišākajā laikā. Tomēr var apsakņot arī pavasarī grieztos spraudeņus. Šķirnes apsakņojas nedaudz grūtāk. Lai gan dažkārt tiek uzsvērts, ka vienā podiņā uzreiz vislabāk saspraust trīs spraudenīšus un pirmajā gadā tos nekustināt, dārzkope augus pārstādījusi arī pirmajā gadā, un jaunie augi izdzīvojuši.