Lēmumu pieņēmām, nezinot, vai būs līdzekļi būvniecībai. Neideru ģimenes ceļš uz savu māju

"Dzīvoklī mums vietas pietika – bijām visu pielāgojuši līdz minumam, un dzīvoklis bija ļoti funkcionāls. Taču bērni aug lielāki, un viņiem parādās arī citas vajadzības. Sapratām, ka dzīvoklis vairs nav ilgtermiņa variants," atceras Ilze. Šajā brīdī gan plāns par būvniecību vēl nebija dzimis. Sākotnēji tika meklēta kāda pietiekami liela (ap 80–100 kvadrātmetriem) privātmāja, ko īrēt, tomēr šāds risinājums ģimenei mēnesī izmaksātu ap 1000 eiro. Sapratuši, ka īrēšana nav labākais variants, viņi sākuši lūkoties pēc kādas jau uzceltas un apdzīvojamas mājas. "Taču, tā kā paši esam arhitekti, kaut kur dziļi sirdī tā vēlme pašiem radīt savu dzīvojamo vidi bija. Bijām jau tik daudz projektu taisījuši un arī skatījušies ārzemju profilos, kādu daudzbērnu ģimeņu dzīves vidi viņi veido, ka mēs arī vēlējāmies šo radošo aspektu."

Ilze smejas, ka draugu lokā, vairāk gan kā joks, bija izskanējusi ideja, ka varētu nopirkt zemi un māju būvēt saviem spēkiem. Abi neredzēja sevi dzīvojam ārpus Rīgas un pēc draugu ieteikuma atrada zemes platību Sarkandaugavā par 10 tūkstošiem eiro. Aizbraukuši, apskatījušies, un viss paticis! Ašā tempā ar radinieku palīdzību sadabūta nepieciešamā summa, un ideja par mājas būvniecību jau kļuva arvien reālistiskāka. Tomēr, arvien vairāk laika pavadot vietā, kur potenciāli atradīsies jaunais mājoklis, iepazinuši arī apkārtējo rajonu – rokas stiepiena attālumā ir vilciens, tramvajs, turpat netālu arī osta – un sapratuši, ka, lai gan ir daudz pozitīvu lietu, šī vide tomēr nebūs viņiem atbilstoša. Pēc Jāņa vecāku piedāvājuma atdāvināt jaunajai ģimenei zemi pieņemts lēmums kļūt par Valmieras novadniekiem, un īstais piedzīvojums varēja sākties. "Pieņēmām lēmumu, nezinot, vai mums būs nauda, par ko māju uzbūvēt, tomēr mums bija investīciju objekts – zeme," atceras Ilze. Un tas patiešām lieliski līdzējis, jo zemes platība Sarkandaugavā tika veiksmīgi pārdota, turklāt jaunais zemes saimnieks pie arhitektiem pasūtījis arī savas nākotnes mājas projektu, līdz ar to pamatkapitāls mājas būvniecībai bija nodrošināts.

Starp šoseju un kukurūzas lauku

Saprotams – pirms mājas būvniecības ir jābūt skaidram, kur tieši tā atradīsies. Izvēle Neideriem nav bijusi viegla. Sākumā bija nolemts māju būvēt blakus lielam kukurūzas laukam. Jānis smej, ka kukurūzas lauku bija iztēlojies kā visnotaļ romantisku skatu pa mājas logu, taču reiz ģimene uz īpašumu atbrauksi dienā, kad kukurūzas lauki migloti. "Es nogāju gar to lauku, dziļāk ievilku elpu, un man patiešām aizsitās elpa no ķīmijas!" atceras Jānis, piebilstot, ka tajā brīdī sapratuši, ka no romantikas tur ne grama, jo regulāri gar mājas logiem braukās arī traktori, kas lauku apstrādās. Pēcāk mājai izvēlēta vieta blakus īpašumā esošajam dīķim – caur plašajiem mājas logiem nu varēs skatīties, kā saulē vizuļo ūdens, un vērot, kādi ūdensputni izdomājuši mājsaimniecību apciemot.