Begonijas ir neparastas puķes – izaudzēt tās ir grūti un pat diezgan sarežģīti, bet, kad reiz pieaugušas, tās spēj paciest tādus apstākļus, kādi citām puķēm parasti šķiet nepieņemami – ilgstošu sausumu un pusēnu. Par svarīgākajiem begoniju audzēšanas priekšnoteikumiem stāsta zemnieku saimniecības "Bites" īpašniece Agita Bite.
Ir četri begoniju veidi: nokarenās begonijas, kamolbegonijas, leduspuķes jeb ilgziedu begonijas un hibrīdās leduspuķes.
Begonijas ir vienas no retajām ziedošajām puķēm, kuras labāk jūtas pusēnā un ēnā, nevis īpaši saulainā vietā, lai gan no jaunajām šķirnēm ir arī tādas, kurām patīk saule. Mazās ledupuķes aug gan saulainā, gan noēnotā vietā, nokareno begoniju vecajām šķirnēm, piemēram, 'Illumination' vairāk patiks ēna, bet tiešos saules staros labāk jutīsies bolīvijas tipa nokarenās begonijas, piemēram, 'Bonfire', 'Bonaparte' un "Funky" sērijas šķirnes. Kamolbegonijas, kuras iecienītas kapu apstādījumu veidošanai, labāk jūtas pusēnā.
Nevajag steigties ar begoniju izstādīšanu āra, jo tās nepacieš augstumu un pie zemām temperatūrām apsalst, tāpēc ārā stādīt ieteicams, kad beigušās pavasara salnas.
Atšķirībā no petūnijām un citām podu puķēm, begonijas nav nepieciešams daudz mēslot, drīzāk jāpieskata, lai tās netiktu pārmēslotas, jo tādā veidā begonijas var apdedzināt. Kad begonija ir neliela, mēslojums jādod maz, bet, kad tā pieaug lielāka un ir kārtīgi nobriedusi, devu var palielināt, bet ne būtiski.
Begonija nav prasīga pret mitrumu un tai nepatīk, ja to pārlaista, jo tad tā sāk nīkuļot. Labāk vienreiz kārtīgi saliet un ļaut augsnei izžūt līdz nākamajai laistīšanas reizei. Ja nejauši sanācis begoniju pamatīgi iekaltēt, tas nekas, jo šī ir viena no puķēm, kuru iespējams "reanimēt" – atliek tikai kārtīgi saliet, un puķe atkal ziedēs. Ūdeni nevajadzētu liet uz auga lapām. Ja begonija aug vietā, kur ir liels gaisa mitrums un zema temperatūra, tai var piemesties pelēkā puve, retāk arī miltrasa var pabojāt augu, bet no tā var izvairīties, nepārlaistot puķi.
Lai gan begonijas iespējams diedzēt pašiem, tas ir filigrāns process, kas prasa daudz uzmanības un rūpes, arī īpašus apstākļus. Arī begoniju audzēšana no pārzieminātiem gumiem kļūst aizvien retāka, jo gumi "mostas" katrs savā laikā, kas nozīmē, ka begonijām ir dažādi laistīšanas režīmi, ko ir grūti izkontrolēt. Gumus pārziemina kamolbegonijām un, ja tomēr izlem, ka vēlies to izmēģināt paveikt, tad rudenī gumus izņem no augsnes, nožāvē un uzglabā kastītēs telpā, kur ir diezgan vēss, bet nav mitrs, jo mitrumā tās slikti pārziemo.
Lielie audzētāji begonijas lielākoties audzē no jaunstādiem, nevis sēklām, jo begonijām ir ļoti ilgs un lēns augšanas process, turklāt dīgšanai nepieciešams viss, kas mums pavasarī trūkst – gaisma un konkrētas temperatūras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
