Augstās dobes: modes kliedziens vai teju neaizvietojams un ērts risinājums

Cilvēki augstās dobes veido dažādi – citi pārdomāti un ar izpratni par pareizu to veidošanu, citi – bez tās, sekojot šķietami šobrīd aktuālai tendencei. Tāpēc – kas tad ir augstās dobes un kādēļ tās ir īpašas? Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils paskaidro, ka tās ir dobes, kuras var izmantot vairāku sezonu garumā un kas tiek veidotas pēc tā saucamā pīrāga principa (proti, kā pēc kārtas dobē un kādos biezumos jāizvieto dažādi komponenti) ar mērķi panākt labvēlīgus augšanas apstākļus stādāmiem un sējamiem augiem. Viņš stāsta, ka augstās dobes var veidot arī konkrētiem mērķiem pēc specifiskiem priekšnoteikumiem un ar papildu funkcijām, lai atvieglotu mājas soli un samazinātu laiku, kas tiek veltīts dārzkopības darbiem. Specifiskas augstās dobes tiek veidotas arī, lai ekonomētu platību, atsakoties no rindu koncepcijas, kas ir viens no platību visvairāk tērējošiem veidiem, un palielinātu augu blīvumu līdz pat trim reizēm uz to pašu platību, tikai ar citām ģeometriskajām dobju figūrām. Šīs specifiskās augstās dobes cieši saistītas ar permakultūras jēdzienu, un, kā norāda speciālists, to ierīkošana prasa lielāku izpratni un zināšanas.

"Klasiskās augstās dobes, ko veido no dažādiem materiāliem un izmanto permakultūrā, sekmīgi tagad pārceļojušas uz visa veida dārziem. Arī vienkāršo dārzu īpašnieki sapratuši, ka tās ir ērtas, jo veido paaugstinājumu," viņš stāsta un īsumā paskaidro mazliet vairāk par pašu permakultūras principu. "Viens no pamata principiem permakultūrā ir rūpes par augsni un cilvēkiem, lai varētu darboties augsnes mikroorganismi un to darbs netiktu ietekmēts un traucēts, bet, tieši otrādi, sekmēts. Dabā viss saplaukst, sadīgst, izveidojas raža, un tad auga atliekas tiek atgrieztas atpakaļ apritē, nevis sadedzinātas vai izmestas, jo, pēc permakultūras principiem, cilvēki neatbrīvojas no organiskajām atliekām, kas veidojas dārzā. Tieši otrādi – cenšas tās izmantot, piemēram, mulčēšanai un dobju papildināšanai, tādējādi nodrošinot lielāku auglību."

Taču ir augstās dobes, kas tiek veidotas attālināti no permakultūras principiem, mēdz būt tikai dažus desmitus centimetru augstas un bez "nopietni" veidota pīrāga. Tā lielā mērā kļuvusi par negaidītu modes lietu, kas ne vienmēr tiek pareizi un apdomīgi īstenota.  Dārzkopības institūta zinātniskās padomes priekšsēdētaja Līga Lepse saka: "Manuprāt, šādā gadījumā tas ir mākslīgs veidojums, bet jebkas mākslīgs prasa papildu rūpes."