Balodeņlapu perovskiju reizēm mēdz saukt par krievu salviju, taču tas nav pareizais tās nosaukums. Riekstiņa izsaka minējumu, ka sarunvalodā šāds nosaukums ieviesies visdrīzāk šķirnes ar tādu pašu nosaukumu dēļ – 'Russian Sage'. Interesanti, ka, lai gan perovskijai ir vairākas šķirnes, to atšķirības ir minimālas un visas izskatās līdzīgas. Acīmredzamāko atšķirību starp šķirnēm veido kompaktā puskrūma augstums un nelielas ziedu toņu nianses.
Lai perovskija labi justos, tai jāierāda saulaina, sausa vieta. Nevilcinies persovskijai ierādīt gaišāko vietu dārzā, jo tieši saules gaisma ir svarīgākais priekšnoteikums, lai tā labi augtu. Riekstiņa, kas perovskijas audzē apmēram astoņus gadus, norāda, ka, līdzīgi kā grauzālēm, tām nav vajadzīga ļoti laba zeme, jo tad tās izaug leknas un puskrūma zari noliecās. Tai nepatiks skāba, bet normāla dārza zeme, ideālā gadījumā – labi drenēta augsne, kurā ir mazliet kaļķis. Perovskija labi pacieš sausumu. Tai nav nepieciešama papildus mēslošana, bet, ja tomēr gribas tās mazliet pabarot, tad pavasarī var iedot kalcija minerālmēslojumu, kas satur nitrātu.