Dabas harmonija dārzā: vērtīgi padomi jauniem un pieredzējušiem dārzu īpašniekiem

Plānojot sakņu un augļu dārzu, ieteicams tam izvēlēties vietu, kas ir visilgāk saules apspīdēta, taču veidojot piemājas dobes, vēlams veidot tās virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, tādējādi izgaismojot augus no rīta līdz vakaram.

Pirms augu stādīšanas zemē, neatkarīgi no tā, vai tas ir sakņaugs, dekoratīvs augs vai cits, ir svarīgi noteikt šiem augiem vēlamo stādīšanas vietu un prasības – vai tas aug ēnā vai saulē, kā arī vai augi ir skābās vai sārmainās augsnes mīļotāji.

Lai saprastu, vai augs labi dzīvos izvēlētajā vietā, ir jāapzina, vai plānotās stādīšanas vietas augsne atbilst auga prasībām – vai tā nav pārlieku skāba vai sārmaina. To var paveikt, noskaidrojot augsnes reakciju. Augnes pH līmeni ir iespējams noteikt, sūtot paraugu uz laboratoriju vai arī, izmantojot vienkāršāku, mājas apstākļiem paredzētu augsnes testu, kurā ir indikatora šķidrums.

Ja augsne ir smilšaina, tai ieteicams pievienot komposta zemi, kūtsmēslus vai biohumusu, vai kūdru, tādējādi palīdzot augsnei saglabāt mitrumu. Tāpat pirms auga stādīšanas nepieciešams pievērst uzmanību tam, vai ap to nebūs nezāļu, citādāk nezāles atņems augam nepieciešamās barības vielas.

^{Foto: Publicitātes foto}

Dažādiem augiem ir atšķirīgi vēlamie stādīšanas dziļumi. Piemēram, ja augsnē plānots sēt sēklas, sēšanas dziļums atkarīgs no sēklas lieluma, kas parasti ir no 0,5 centimetru līdz 1,5 centimetru dziļumā. Tai pašā laikā ir augi arī ar ļoti smalkām sēklām, ko sēj uz augsnes virskārtas, piemēram, lobēlijas, lauvmutītes un citi dārza ziedi.

Ja plānots stādīt kokus, tos stāda tikpat dziļi, cik tie auguši konteinerā, kurā augs iegādāts. Lai tas augtu taisni, vislabākais risinājums ir iedzīt blakus koka mietu tā, lai netraumētu sakni un būtu aptuveni 20 līdz 25 centimetru no stumbra. Pēc tam nepieciešams mietu un iestādīto koku sasiet ar mīkstu auklu, veidojot astotnieka formu – lai aukla krustotos starp mietu un koku. Savukārt krūmus stāda dziļāk, lai to sakņu sistēma veidotos labāk.

Lai sakņu dārzs nestu ražu, ir labi zināt, kurus dārzeņus un zaļumus var stādīt blakus un kurus nē. Piemēram, stādot blakus burkānus un sīpolus, abu šo kultūru kaitēkļi viens otru ierobežo, tādējādi pasargājot augus. Savukārt, stādot kāpostus, vēlams blakus likt selerijas, pētersīļus vai koriandru, jo tiem ir spēcīgs aromāts, kas neļauj kāpostu balteņa taureņiem atrast kāpostu, tādējādi pasargājot to no kāpuru kaitnieciskās darbības. Taču, ja aromātiski augi tiks iestādīti viens otram blakus, to augšana var nebūt tik ražīga.

Lai arī rūpēs par dārzu lielākie ieguvēji esam mēs paši, mūsu darbus novērtē arī dārza mazākie iemītnieki, piemēram, bites. Bites uzturas līdztekus ziedošajiem augiem, vācot nektāru un ziedputekšņus, pārnesot tos un palīdzot augiem vairoties – sākot no ziediem mūsu dārzā līdz pat labībai, ko ēdam, un kokiem, kas apgādā zemi ar skābekli. Lai arī bites ir nozīmīgi viesi mūsu dārzā, bišu populācija pastāvīgi samazinās gan intensīvas lauksaimniecības ietekmē, gan klimata izmaiņu rezultātā.

Lai šajā vasarā dārzs būtu labvēlīga vieta bitēm, eksperti iesaka daļu dārza atvēlēt savvaļai, tādējādi iedrošinot dabu vairoties. Savukārt, ja izrotā savu pagalmu vai balkonu ar puķu kastēm un podiem, tajos rekomendējam stādīt vietējās savvaļas puķes un ziedošos augus. Bites ir īpaši iecienījušas facēlijas, viršus, parasto raudeni, kliņģerītes un citas. Svarīgi atcerēties, ka arī bitēm, līdzīgi kā cilvēkiem un augiem, vasaras karstumā slāpst, tāpēc tās novērtēs dārzā atstātu seklu trauku ar ūdeni. Lai bites traukā nenoslīktu, tajā ieteicams ievietot dažus oļus.