"Lai labi veidotos augļi, jābūt labi attīstītiem ziedpumpuriem, un tie sāk veidoties iepriekšēja gada vasarā. Pamatprasības ziedpumpuru veidošanai: pieaudzis koks ar veselīgām lapām un vidēji gariem jaunajiem dzinumiem (ap 20–40 centimetriem) – lapām pieejama gaisma asimilātu veidošanai (izretināts vainags), saknēm pieejams ūdens un barības vielas (koks nav ieaudzis vārpatās vai garā, biezā zālē). Iekoptās dārza augsnēs visbiežāk barības vielas ir pietiekamā daudzumā. Ja tomēr lieto mēslojumu, tas darāms mazās devās, jo pārmēslošana ķiršiem ļoti pavājina veselību.
Augļu aizmešanās var būt vāja jauniem kokiem: pirmajos gados galvenokārt notiek augšana, un augļi veidojas nedaudz, tas var turpināties pat 4–5 gadus. Pēc tam koks nobriest, augšana samazinās, bet ražošana kļūst bagātīgāka. Dažkārt ķiršiem, it īpaši skābajiem, jau pirmajos augšanas gados stipri sabiezinās vainags, un viss spēks aiziet zarojuma uzturēšanai. Arī tādā gadījumā vainaga retināšana veicinās augļu aizmešanos.
Vēl jāatgādina, ka saldajiem ķiršiem noteikti nepieciešamas, bet skābajiem ķiršiem vēlamas dažādas šķirnes, lai notiktu apputeksnēšanās.
Reizēm dārznieks parūpējies par visiem augšanas apstākļiem, ko cilvēks spēj ietekmēt, tomēr ķiršu ziedi vai mazie augļaizmetņi nobirst. Ziedpumpuriem vai jau izplaukušiem ziediem var izsalt drīksnas ziemā vai pavasara salnās. Pārāk vēss vai pārāk karsts vai pārāk mitrs ziedēšanas laiks var traucēt apputeksnētājkukaiņu darbošanos, putekšņu dīgšanu un olšūnas apaugļošanos. Visticamāk, šogad daudzviet ķiršu aizmešanos traucēja vēsais laiks – tad putekšņi dīgst lēni, un var nenotikt apaugļošanās. Ķiršu ziedēšanas laikā vietām bija pat salnas, un saldie ķirši pilnziedā ir īpaši jutīgi pret tām. Dobelē salnas nebija, un kopumā ķirši labāk aizmetušies vietējām šķirnēm, mazāk – dažām "dienvidniecēm"."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
