Pirmkārt – jāzina, vai augs, no kura vēlaties iegūt sēklas, ir svešapputes augs, vai pašapputes augs; otrkārt – ja tas izaudzēts no veikalā pirktām sēklām, jāzina, vai tas bijis F1 hibrīds vai šķirne.
Ievācot sēklas no pašapputes augiem, ir lielāka cerība, ka iegūsi augus līdzīgus tam, no kura ievāci sēklas. Savukārt svešapputes augs, visticamāk, būs saziedējies ar sev radniecīgiem "kaimiņiem" un tad gan tavs lolojums atšķirsies no auga, no kura ievāci sēklas. Lai nodrošinātu svešapputes augu nesaziedēšanos ar citas šķirnes vai sugas augiem, iesaku audzēt šos augus drošā attālumā no iespējamiem saziedēšanās avotiem (vismaz 500 metrus), vai izveidot vienkāršus izolatorus – var ziedēšanas laikā uz auga uzmontēt vienkāršu no skalu rāmja pagatavotu agrotīkla "mājiņu".
Ja runājam par atšķirībām starp hibrīdiem un šķirnēm, ir iespēja, ka no hibrīda (uz paciņas blakus nosaukumam ir apzīmējums F1) "izskaldīsies" atšķirīgi pēcnācēji nekā sagaidi. Šķirnes augiem (kam nav F1 apzīmējums) ir lielāka iespējamība, ka iegūsi sēklas atbilstošas vecākaugam. Tomēr paturi prātā attiecīgās sugas apputes veidu un sugu saziedēšanās iespējas:
- Viengadīgi dārzeņi ar svešsaputes tipu ir: gurķi, kabači, ķirbji.
- Viengadīgie dārzeņi ar pašapputes tipu ir: tomāti, paprika, salāti, dārza pupiņas.
- Divgadīgie dārzeņi ar svešsaputes tipu ir: galviņkāposti, galda bietes, rutki, galda kāļi, burkāni, sīpoli.
Atkarībā no augu dzīves cikla, atšķiras sēklu ieguves tehnoloģiskie risinājumi. Viengadīgiem augiem sēklas ievāc pirmajā gadā. Divgadīgiem augiem pirmajā gadā izaudzē mātesaugu, ko pa ziemu ar saknēm pārziemina pagrabā un otrajā gadā izstāda dārzā, ļauj noziedēt un tad ievāc sēklas. Divgadīgo mātesaugu kopšana ir saudzīga un akurāta. Sakņaugiem jāsaglabā maksimāli gara sakne un sakņaugiem saknes augšdaļa, kur piestiprinātas lapas (jeb saknes "piere"), saudzīgi jānotīra no lapām, netraumējot pumpurus. Saknes jāglabā pagrabā, neļaujot tām izžūtu vai sapūt. Jāuzmanās no grauzējiem. Galviņkāpostu mātesaugi jāizrok ar visām saknēm, jāievieto pagrabā un jāglabā tāpat kā sakņaugu mātesaugi. Tie diezgan bieži mēdz bojāties, galviņa sapūst un izskatās, ka augs gājis bojā. Tomēr, ja iekšējais kacens palicis neskarts, šo augu var izmantot sēklu ieguvei.
Sēklu ieguves un šķirnes saglabāšanas galvenie noteikumi
Viengadīgajiem pašapputes dārzeņiem:
- praktiski nesaziedas, bet jāievēro telpiskā izolācija starp šķirnēm (vismaz 20 metri, var atdalīt fiziski, var lietot izolatorus);
- novāc gatavus, slimību neskartus, veselus, šķirnei tipiskus augļus;
- tomātiem izņem sēklu masu, liek traukā, uzraudzē, līdz atdalās ūdeņaina masa un sēklas "gļota" vairs nav manāma, noskalo, žāvē;
- sausajiem sēklas ievāc no izžuvušām pākstīm, pogaļām;
- izvētī vai sašķiro;
- sēklas glabā labi vēdināmās, sausās, vēsās telpās.
Viengadīgajiem svešapputes dārzeņiem:
- obligāta telpiskā izolācija 500–1000 metri vai izolatori;
- gurķiem izaudzē lielu sēklinieku, līdz tas sāk kļūt mīksts; no tipiskajiem augļiem izņem sēklu masu un raudzē līdzīgi kā tomātiem, skalo, žāvē;
- ķirbjiem sēklas atdala ar rokām brīdī, kad ķirbis tiek patērēts pārtikā, un žāvē;
- ziedkāpostiem, lauka pupām, redīsiem, spinātiem sausās sēklu pākstis/kamolus izkuļ, izvētī;
- sēklas glabā labi vēdināmās, sausās, vēsās telpās.
Divgadīgajiem svešapputes dārzeņiem:
- obligāti 500–1000 metru izolācija (otrajā gadā);
- pirmajā gadā atlasa tipiskos mātesaugus;
- novācot atstāj saknes pieri vai galviņu neskartu;
- sēkliniekus glabā pagrabā līdz nākamajam pavasarim;
- aprīlī stāda laukā (apmākušā laikā);
- vēro ziedkopas, ja nepieciešams – veic miglojumus ar insekticīdiem;
- ievāc, kad pākstis gatavas.
Vairāk informācijas par veco šķirņu saglabāšanu un lološanu vari atrast pie sēklu lolotājiem šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
