Veselīgs un pievilcīgs daiļdārzs ar ierobežotu laistīšanu

Efektīvas laistīšanas atslēga ir retāka, taču pamatīgāka laistīšana, lai ūdens iesūktos pēc iespējas dziļāk augsnē, tādējādi nodrošinot, ka augsne būs mitra un vēsa ilgāk, nekā to aplaistot tikai virspusēji. Šāda laistīšana veicina spēcīgu sakņu sistēmas attīstību (augs būs izturīgāks un labāk pārcietīs gan ilgstoša sausuma un mitruma, kā arī vēja radīto slodzi).

Izņemot zāliena laistīšanu, smidzinātāji ir mazāk efektīva laistīšanas metode, jo daļa ūdens iztvaiko jau pirms nonākšanas uz zemes. Krūmu un puķu laistīšanai labāk izmantot pilienveida laistīšanas sistēmu, kas piegādā ūdeni tieši augu saknēm.

Ja vēlies samazināt ūdens patēriņu zāliena laistīšanai, palielini dienu skaitu starp laistīšanas reizēm pakāpeniski, lai zālienu pasargātu no stresa un pieradinātu pie jaunajiem apstākļiem. Lai mauriņu saglabātu skaistu, pļauj to retāk un nopļauto zāli nenovāc, bet gan atstāj kā mazu mulčas un barības vielu slānīti.

Mulčas slānis palīdz saglabāt augsnē mitrumu un vēsumu, turklāt apgrūtina augšanas apstākļus nezālēm, kuras sausuma periodos patērē augiem nepieciešamo ūdeni. Savukārt mulčai sadaloties, tā bagātina augsni un var aizstāt mēslojumu. Plašāk zināmie organiskie mulčēšanas materiāli ir mizu mulča, koku šķelda, zāģu skaidas, priežu čiekuri, kūdra, komposts, salmi, lapas un nopļautās zāles masa. Tomēr atceries, ka mulčēšanai pavisam noteikti nevajadzētu izmantot krāsotu koksni.

Augļu un sakņu dārzam ieteicama aptuveni astoņu līdz 10 centimetru bieza mulčas kārta, savukārt puķēm, krūmiem un kokiem – aptuveni piecus līdz astoņus centimetrus biezs mulčas slānis. Svarīgi atcerēties, ka mulču nevajag sablietēt ap augu kātiem vai krūmu unkoku stumbriem, kas tikai veicinās slimības, piemēram, puvi.

Ja aplaistīt visu nevar, jāizvērtē prioritātes. Jo mazāks ir augs, jo seklāka tā sakņu sistēma, līdz ar to laistīšana tiem nepieciešama biežāk, nekā krūmiem vai kokiem. Ūdens trūkumu sausuma periodos visātrāk parādīs tieši viengadīgās vasaras puķes un ziemcietes. Regulāru laistīšanu vēlams veikt sakņu dārzam, kā arī augiem, kuri atrodas podos, jo augsne tajos mēdz izžūt ātri. Ilgstošos sausuma un karstuma periodos svarīgi neaizmirst arī par jaunajiem kociņiem. Koki un krūmi iedzīvojas vairākus gadus, taču pēc tam to laistīšanai varēs pievērst mazāk uzmanības.

Svarīgi par laistīšanas iespējām domāt jau augu iegādes laikā. Ja esi pārliecināts, ka laistīšanas iespējas vasaras svelmē būs visnotaļ ierobežotas, vislabāk dārzā iekļaut augus, kas sausuma periodus pārlaidīs bez problēmām. Ir daudz un dažādas puķes, kuras nemaz nav prasīgas un samierinās ar galēji pretējiem apstākļiem – stipru sauli un ēnu vai sausumu un negaisiem.

Pie šādiem augiem pieskaitāmas salvijas, bergēnijas, milzu zilpodzes, Bizantijas gladiolas, eiforbijas un graudzāles. Sausam un ūdens trūkumam piemērotas sārmenes, kuras nevis zied, bet rada sudrabotu skatu lapotnes dēļ. Arī dažas sīpolpuķes liekamas to sarakstā, kuras nav kaprīzas un iztur sausumu. Daudzgadīgie un divgadīgie pašizsējas augi paši izvēlas vietu, kur dzīt saknes, taču no sēklām diedzētie iznīks, ja tos ignorēs. Ja augus plānots stādīt nogāzē, tad nogāzes augšpusē ierādi vietu augiem, kuri pacieš sausumu, savukārt nogāzes pakājē vari stādīt augus, kuriem mitrums nepieciešams vairāk.

Rakstā izmantota informācija no portāla "Houzz" un "The Spruce".