Vēsturiskā saimniecības ēka atrodas aizsargājamā teritorijā laukos, netālu no Oslo fjorda Norvēģijā, kas ir apdzīvots kopš vikingu laikmeta, raksta portāls "Uncreate". Saimniecības kompleksā jaunā ēka, kura nosaukta par "Villa Aa", celta kā mājvieta ģimenes nākamajām paaudzēm un izstrādāta, lai pielāgotos aizsargājamās teritorijas noteikumiem un apkārtējai dabai, jo vairāk tādēļ, ka ēka tiek izmantota ne tikai kā mājvieta, bet arī birojs. Un tā, ievērojot visas nepieciešamās prasības un saimnieku vēlmes, tapusi gandrīz neredzama māja, kas ne tikai iekļaujas, bet teju saplūst ar apkārtējo ainavu.
Galvenā ieeja ēkā atrodas reljefā "iegremdēta" ceļa galā, kas ved no autostāvvietas, savukārt otrā ieeja ir no gaiša pagalma puses – lejup pa kāpnēm – un ved uz viesistabu, kas tiek izmantota arī kā trenažieru zāle un birojs. Ēkas fasāde dienvidu pusē gandrīz pilnībā veidota no stikla un bīdāmām sekcijām, kas izved uz āra terasi un dārzu.
Plānojums veidots tā, ka no dzīvojamās istabas, virtuves un trīs guļamistabām paveras skats uz plašo ainavu. Galvenajai guļamistabai blakus ierīkota vannas istaba un tualete, turpat ir biroja zona. Visās šajās telpās dabisko apgaismojumu sniedz jumta logi.
Zaļais jumts mājas augšpusē tiek izmantos kā "augšējā" terase, savukārt "zemajā" terasē, kas saplūst ar dārzu, ierīkotas divas ūdenstilpes un tālāk – liels peldbaseins. Tam blakus izveidots mazāks baseins lietus ūdens savākšanai no jumta un citām virsmām un apstādīts ar ūdens augiem.
Senajā saimniecības ēkas kompleksā šķūnis veidots no betona, tādēļ arī jaunajā ēkā tas izmantots kā primārais materiāls sienām, grīdām, terasēm, kāpņu telpām, palāpieniem un baseiniem, savukārt kolonnas un sijas izgatavotas no tērauda. Interjerā izmantots koks ar dažādu virsmas apstrādi un ārējie koka paneļi izgatavoti no ciedra koka. Grīdas mājas iekšpusē un terasēs izgatavotas no pulēta betona un organiski savieno māju ar dārzu un baseina zonu, izjaucot robežas starp iekšpusi un ārpusi.