Ar vēju no tuvākajiem kartupeļu stādījumiem līdz siltumnīcai nonāk tomātu augļu brūnā puve jeb fitoftora (Phytophthora infestans), tādēļ tomāti no kartupeļiem jātur pa gabalu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" pētniece Inta Jakobija skaidro, ka slimības ierosinātājs mēdz saglabāties augsnē un pārziemo uz pērnā gada augu atliekām. Inficētiem augļiem arī sēklas būs bojātas, tādēļ sēklas jāievāc tikai no veseliem tomātiem.
Aplūkojot augļus, uz tiem redzami brūni, izplūduši plankumi, augļa audi sākumā sacietē, zem mizas audi brūnē, bet spēcīgas infekcijas gadījumā viss auglis kļūst mīksts. Uz lapām, galvenokārt gar malām, parādās tumši brūni plankumi, ar laiku tās sačokurojas un atmirst. Tā ir plaši izplatīta un postoša slimība, un dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte uzsver, ka pret brūno puvi izturīgu šķirņu nav: "Toties ir šķirnes, kas noražo ātrāk, nekā tā spēj attīstīties. Censties nomainīt augsni nav jēgas, jo kur gan ņemt jaunu un dezinficētu? Iesaku laicīgi sākt lietot "Omex DP 98" lapu mēslojumu, bet bojātos augļus un lapas samest ugunskurā – un miers."
Jūlija beigās un augusta sākumā, kamēr infekcijas pazīmes vēl neredz un ražas vēl nav vai to nevāc gluži katru dienu, ir vērts profilaktiski apsmidzināt augus ar fungicīdu "Revus 250 SC" un atkārtot procedūru pēc 7–10 dienām. Tomēr Mārīte atgādina, ka ar vienu smidzinājumu efekta nebūs: "Ķīmiskie līdzekļi jālieto kā zāles – viss ārstniecības kurss vai nemaz. Stingri jāievēro norādes uz etiķetes vai instrukcijas, jo katram līdzeklim ir noteikts maksimālais lietošanas reižu skaits atkarībā no kultūrauga. Tāpat katram līdzeklim ir noteikts nogaidīšanas laiks – dienu skaits no apstrādes veikšanas līdz dienai, kad ražu var droši novākt un lietot pārtikā. Nogaidīšanas laiks ir atkarīgs arī no audzējamā auga."
Pelēkā puve (Botrytis cinerea) vasarā ar sporām izplatās pa gaisu, taču vairākus gadus tā saglabājas arī augsnē. Inta Jakobija atklāj, ka vairāku nezāļu sugas, īpaši tās, kurām ir sulīgākas lapas, palīdzēs pelēkajai puvei saglabāties un savairoties, tādēļ bez ravēšanas neiztikt. Visstraujāk pelēkā puve attīstās uz tomātu augļiem – vispirms rodas ūdeņains plankums, bet, infekcijai attīstoties, bojātā vieta pārklājas ar pelēku sēņotni, kātiņš nopūst un bojātie tomāti nokrīt zemē. Jo augstāks gaisa mitrums, jo raženāk augs sēņotne un ātrāk pārņems siltumnīcu, tādēļ tomāti jālaista no rīta, ļaujot nožūt ūdenim, kas nonācis uz lapām, bet stublāja bojātās vietas apziež ar krīta un ūdens putriņu. Laistot pievakarē, tiks veicināta gutācija – ūdens pilienu rašanās uz lapām, arī tā veicina pelēkās puves attīstību.
Plašāk par to, kā cīnīties ar citām bieži sastopamām slimībām un kaitēkļiem siltumnīcā, uzzināsi "Delfi" rakstu cikla "Siltumnīca" rakstā "Siltumnīca kā zviedru galds kaitēkļiem un slimībām".