Kā parūpēties par zālienu pilsētā, lai tas skaisti zeltu

Svarīgākais aspekts, lai zāliens zeltu, ir augsne. Speciālisti norāda, ka daudzviet zaļā zona tiek veidota nepilnvērtīgā augsnē vai augsnē, zem kuras aprakti būvgruži. Šādā vietā slikti augs. Vislabāk par zaļo zonu domāt jau ēkas projektēšanas laikā, pieaicinot profesionālus dārzniekus, kuri izsvērs, kāda ir jau esošās augsnes struktūra, kāda tā būs pēc būvniecības un kas būs nepieciešams, lai pēcāk tajā varētu sēt zālienu un veidot apstādījumus. Jāatceras, ka jebkurā gadījumā augsne laiku pa laikam ir jāatjauno, jo tā zaudē minerālvielas un ūdenscaurlaidību, turklāt pilsētvidē zāliens tiek bojāts gaisa piesārņojuma un ziemas laikā izmantotā sāls un smilts maisījuma dēļ.

Savukārt, domājot par to, kāds zāliens būs vispiemērotākais, eksperti teic, ka bieži vien izvēle krīt par labu sporta zālienam, taču ilūzija, ka šis zāliens izskatīsies tikpat skaisti, kā sporta stadionā, ir aplama. Šāda veida zālienam nepieciešama regulāra slodze, lai tas attaisnotu ekspektācijas. Vislabāk pilsētas zālienam izvēlēties tādus sēklu maisījumus, kas paredzēti publiskiem projektiem pilsētvidē

Ēvelīte un Roze norāda, ka zālāja kvalitāti būtiski uzlabo regulāra automātiskā laistīšana: "Šādi projekti mums ir, un redzam, ka sistēma strādā. " Taču jāgatavojas, ka karstajā laikā visefektīvāk veikt laistīšanu ir tad, kad zāliens nav pakļauts tiešu saulesstaru ietekmei, piemēram, pēc saulrieta. Šādā gadījumā iedzīvotājiem jāvienojas, vai laistīšanas sistēmas darbība naktī netraucēs naktsmieram. Tāpat jāatceras, ka laistīšanas sistēmas uzstādīšana nozīmēs papildu izmaksas par ūdeni un elektrību, tādēļ atsaucība no īpašniekiem šādai iniciatīvai bieži ir maza.

Eksperti norāda, ka pilsētās zālienu galvenie kaitnieki ir tieši cilvēki un mājdzīvnieki. Cilvēki bieži izstaigā takas un celiņus, lai galamērķī nokļūtu pa taisnāko ceļu. Jāatceras, ka iestaigātajās taciņās zāliens neaugs, tādēļ augsne būs jāsagatavo no jauna un zāliens jāsēj atkārtoti. Lielu postu zāliena kvalitātei rada arī mājdzīvnieki, kuri zelošajā zālē un tuvējos apstādījumos nokārtojas – šajās vietās izveidojas lieli, melni pleķi, kā rezultātā zāliens nīkuļos. Tādēļ kvalitatīva zāliena uzturēšanai nepietiks vien ar regulāru kopšanu, ir nepieciešams mainīt arī savus paradumus.

Dārzniece un dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītājs norāda, ka apsaimniekotājiem ir pienākums uzturēt pieguļošo teritoriju atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kas nozīmē zāliena pļaušanu, bīstamo zaru zāģēšanu un teritorijas tīrīšanu. Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.146 nosaka, ka zāle nevar būt augstāka par 20 centimetriem. Pļaušanas biežums ir atkarīgs no sezonas – pavasarī parasti pļaušana notiek biežāk, jo zāle aug strauji un nevienmērīgi, taču vasaras vidū, atkarībā no augsnes, zāliena pļaušana var būt retāka.

Savukārt apsaimniekošanas līgumā iespējams atrunāt zāliena un košumkrūmu laistīšanu un mēslošanu. Eksperti norāda, ka parasti apsaimniekošanas līgums paredz noteiktu pļaušanas reižu skaitu sezonā vai mēnesī, kā arī uzkopšanu – gružu, atkritumu un suņu izkārnījumu novākšana no zālāja. Papildus līgumā var iekļaut tādus pakalpojumus kā zāliena mēslošana, aerēšana un laistīšana. Savukārt zāliena atjaunošanas darbi (piemēram, melnzemes nomaiņu) ir jāsaskaņo ar kopīpašniekiem un tie veicami tikai pēc kopīpašnieku lēmuma.