Pieredzes stāsti: kaktusu ziedu salūts vasarā un to pārziemināšana dobēs

Jānis Vītols savu dārziņu iekopj jau ceturto gadu. "Daudzi dārzā visu audzē vienkārši smukumam, bet es izdomāju, ka gribu audzēt augus, kurus var arī izmantot – ēst to augļus, pievienot kā garšvielas vai izmantot kā tējas. Un sāku interesēties par dažādiem augļiem un ogām, kurus var izaudzēt dārzā, taču pie mums nav tik populāri. Viens no šādiem augiem ir kaktuss, kuram noziedot arī veidojas ēdamas ogas, turklāt arī paši kaktusa stumbri ir ēdami un izmantojami," par pirmsākumiem stāsta Jānis.

Tā sākušies informācijas meklējumi par to, kurš no ēdamajiem kaktusiem būs visizturīgākais dzīvei Latvijā, jo Jānis jau sākotnēji zināja: kaktusiņiem dārzā būs jāpārlaiž arī ziemas. Jānis arīdzan atzīmē, ka svarīgi ne tikai noskaidrot, cik lielu aukstumu augs spēs izturēt, bet arī cik lielā mitrumā spēs izdzīvot, jo ziemas Latvijā ir slapjas. 2018. gada rudenī pie Jāņa atceļoja pirmie trīs kaktusi – caur "Ebay" no Ungārijas tirgotāja iegādātā šķirne 'Opuntia humifusa'. Kaktusiem uzreiz arī tika ierādīta vieta dobītē, kur tie pārlaida pirmo ziemu. "Tagad jau kaktusi pārlaiduši ārā trīs ziemas, pirmajā ziemā sakrāmēju tiem virsū zarus, taču pēdējos gadus nekā neieziemoju. Būtu gan labi, ja lietus laikā tos varētu piesegt. Domāju uz ziemas sezonu uztaisīt virs tiem kaut kādu jumtiņu. Par aukstumu vispār nesatraucos, jo tās šķirnes varot izturēt pat -35 grādu salu."

Šogad viens no kaktusiem pirmoreiz priecēs arī ar ziediem – kuru katru brīdi uzplauks 11 pumpuri. Tā kā šķirne 'Opuntia humifusa' ziemas pārlaida tik veiksmīgi, Jānis šogad savu kolekciju papildinājis ar vēl pāris kaktusu šķirnēm un teic, ka vēlāk, pavisam iespējams, eksperimentēs ar vēl pāris šķirnēm.

Svarīgs jautājums, uz kuru noteikti jāzina atbilde – kāda augsne ir kaktusam paredzētajā dobītē. "Pirmos divus gadus kaktusi auga augsnē, kas tur jau bija – ļoti mālainā. Gadījās, ka kāds no pavairotajiem kaktusiem arī sapuva. Taču pagājušajā gadā visu dobi pārtaisīju, noraku mālaino augsni un sabēru tur granti, lai augsne būtu pietiekoši drenējoša un tajā nekrātos mitrums. Pagaidām izskatās, ka tas strādā ļoti labi. Arī pēc pēdējiem lietiem viss ātri nožūst." Savukārt virs augsnes Jānis sabēris daudz akmentiņus. Lai arī tie izskatās visnotaļ dekoratīvi, ir arī praktisks aspekts – ja citi savus dārzus mulčē ar salmiem vai koka mizām, kas augsnē palīdz mitrumu uzturēt ilgāk, akmeņi saulē uzkarst un tādējādi no augsnes iztvaiko liekais mitrums, kas kaktusiem visbiežāk ir tikai kaitējošs. Ar mēslošanu Jānis nav aizrāvies, taču šogad gan palutinājis zaļos draugus ar universālo mēslojumu.

Kaktusi gan nav vienīgais augs, kuru latvieši savās dobēs parasti neaudzē. Šoziem pirmoreiz viņa dārzā pārziemojušas arī palmas, un šogad tika iestādītas arī jukas. Par biežajām cilvēku bailēm, ko nu darīt, ja augs neizdzīvos, Jānis iesaka nesatraukties: "Bet ābele arī var nokalst! Ja tā sanāk, mēģini kaut ko citu – varbūt tas augs labāk."

Irita savus kaktusiņus uz dobi nes "vasaras atvaļinājumā", mīļi piedraudot, ka bez ziedēšanas rudenī mājās netiks. Stāsts par to, kā vispār kaktusi nonāca dobē, meklējams pirms deviņiem gadiem, kad Iritas tante, zinot par sievietes aizraušanos ar augiem, paziņojusi, ka atdos trīs lielus kaktusus. Tieši tajā laikā Iritas ģimene bija iegādājusies mazu dzīvokli, kurā notika remonts. Kaktusus īsti nav bijis kur likt, tomēr izmest žēl – domādama "kā būs, tā būs", Irita kaktusus paņēma un uz vasaru izstādīja āra dobē. "Un tad viņi izsita pirmos ziedus! Biju šokā, ka tik necilam augam var rasties kaut kas tik skaists!"

Kopš tā laika Irita katru pavasari, aptuveni ap aprīļa beigām maija sākumu kaktusus izstāda dobē, savukārt līdz ar siltā laika beigšanos rudenī tos atkal nes uz dzīvokli. Jau martā viņa uz pāris stundām kaktusus izliek uz balkona pabaudīt silto pavasara saili.

Kādēļ katru gadu noslogot sevi, ja kaktusi podiņā tikpat skaisti var rotāt arī istabas galdu? Pirmkārt, dzīvoklis ir mazs un ģimenei nepatīk dzīvot pārbāztībā. Otrkārt, kaktusus naktī apskādēt iecienījuši abi ģimenes runči. Treškārt, kaktusiem pašiem savs vasaras atvaļinājums, šķiet, ļoti iet pie sirds. Irita spriež, ka tiem tīk arī temperatūras maiņa – karstums, kas ir pa dienu, un vēsums vasaras naktīs. Kādreiz kaktusi ziedējuši vienreiz gadā, taču pēdējās vasarās karstums ir tik pamatīgs, ka kaktusi ar ziediem priecē pat divreiz. 27 kaktusu ziedi vienlaikus ir bijis rekords Iritas iekoptajā dobītē.

Iritas dārzs kaktusiem bijis gluži kā radīts, jo augsne tajā ir izteikti smilšaina: "Brīnos, ka citas puķes tajā aug! Pat ja līst trīs dienas pēc kārtas, pēc pusotras dienas augsne vairs nav mitra. Arī puķupodiem ņemu augsni no dārza, nepērku speciālo maisījumu kaktusiem."

Īpašas rūpes kaktusi nepieprasa – Irita tos nemēslo un papildus nelaista, vienīgais – pēc lietus uzirdina zemi. Pašlaik kaktusu dobei ierādīta centrālā vieta dārzā, lai tie būtu redzami visiem, taču iepriekš tie stādīti arī blakus dālijām, kur auguši nelielā noēnojumā, taču tāpat krāšņi ziedējuši.