Jūlijā ogas nogatavina baltais zīdkoks (Morus alba) – populārākais no nedaudzajiem zīdkoku veidiem, kas tiek audzēts Latvijā. Šim vidējā izmēra kokam vai krūmam ir spīdīgas 7–18 centimetrus garas neregulāra iegriezuma lapas un zaļganbalti ziedi, kas vienlaicīgi veidojas maijā.
Dārzkopības eksperti norāda, ka zīdkoks dārzā jāstāda labi drenētā, kaļķiem bagātā augsnē saulainā un no valdošajiem vējiem pasargātā vietā, kurā nestāv ūdens. Lai gan pieaudzis baltais zīdkoks ir diezgan izturīgs, sausā laikā tas bagātīgi jālaista, lai ūdens sasūcas vismaz 15 centimetru dziļumā. Vēl, kas jāņem vērā, – ja vēlies, lai zīdkoks dotu avenēm līdzīgās ogas, kurām piedēvē daudz labu un veselīgu īpašību, nepieciešams stādīt divus kokus, jo tie ir svešapputes augi. Ražai koki vienu no otra jāstāda apmēram 80–100 metru rādiusā, ne tālāk.
Zīdkoks tiek uzskatīts par diezgan ātraudzīgu koku un dažās vietās pasaulē to kvalificē pat par invazīvu. Tā pirmās ogas labos augšanas apstākļos nobriest apmēram ceturtajā gadā, pēc tam zīdkoki ražo katru gadu, bagātīgi. Jāņem vērā, ka ogas nogatavinās pakāpeniski un gatavās uzreiz nobirst. Ogu krāsa variējas no sārtām līdz sarkanmelnām un pat pilnīgi baltām vai zaļgandzeltenām.