29. jūlijs – tīģeru diena. Ko zinām par strīpainajiem lielkaķiem?

Pieauguma iemesls galvenokārt ir uzlabojumi to uzraudzībā, nevis tīģeru dzimstības uzplaukums. Taču dabas pētnieki pauž, ka tā tomēr ir laba zīme. Lai gan tīģeru populācija joprojām ir apdraudēta, tā ir stabila, un, pateicoties aizsardzības pasākumiem, šo dzīvnieku skaits tuvākajos gados var pieaugt.

Piemēram, Nagaraholas nacionālajā parkā Indijā šobrīd dzīvo 135 tīģeri, kas ir divreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Indijā savvaļā dzīvo gandrīz 3000 tīģeru. Tas ir par 33% vairāk nekā 2014. gadā.

Taču, neskatoties uz labajām ziņām, tīģerus medī, lai iegūtu kažokādu, un, attīstoties cilvēku saimnieciskajai darbībai, tie zaudē dzīves telpu, tāpēc populācija vēl joprojām atrodas riska zonā.

Šo iemeslu dēļ kopš 2010. gada 29. jūlijā atzīmē Starptautisko tīģeru dienu. Arī "National Geographic" aicina aizdomāties par šiem skaistajiem dzīvniekiem un šajā īpašajā dienā piedāvā uzzināt interesantus faktus par tiem.

Tāpat kā vairumu citu dzīvnieku, industrializācija un cita cilvēka darbība gadu gaitā ir ietekmējusi arī tīģeru sugas. Šobrīd savvaļā ir sešas tīģeru pasugas – Bengālijas, Sumatras, Indoķīnas, Ķīnas, Malajas un Sibīrijas. Tikmēr Bali, Kaspijas un Javas tīģeri ir izmiruši.

Interesanti, ka tīģeriem ir iespējama arī gēnu mutācija, kuras rezultātā to kažoks ir balts. Savvaļā šādi tīģeri ir sastopami ļoti reti, bet dažu valstu zoodārzos tos īpaši selekcionē un pavairo. Ir arī pelēki tīģeri un gandrīz vai pilnīgi melni tīģeri, taču tos neuzskata par atsevišķām pasugām.

Tīģerus uzskata par vieniem no prasmīgākajiem peldētājiem plēsēju vidū. Tiem jau no mazotnes ir dabiska vēlme un instinkts doties ūdenī. Pieauguši tīģeri vienā dienā var nopeldēt pat 30 kilometru un šķērsot vairākus kilometrus platas upes.

Tīģeri dodas uz ūdenstilpēm gan, lai vienkārši atvēsinātos, gan arī medību laikā. Medījot viņi var speciāli iedzīt savu upuri ūdeni, kur tīģerim ir lielākas iespējas gūt virsroku.

Uzskata, ka baltie plankumi uz tīģera ausīm darbojas kā viltus acis. Tās sauc par "ocelli", un tās ir arī dažiem citiem dzīvniekiem un kukaiņiem. Baltie plankumi var atbaidīt uzbrucējus no aizmugures, ja tie nolemj uzbrukt tīģerim.

Piemēram, dzerot tīģeris pieglauž ausis, lai viltus acis būtu labi redzamas un potenciālam uzbrucējam liktos, ka tīģeris skatās tieši uz viņu, lai gan tā galva ir aizgriezta vai tas, piemēram, guļ. Šādas viltus acis tīģeriem noder bieži, jo pēc nakts medībām tie var gulēt līdz pat 18 stundām.

Dažādām tīģeru pasugām atšķiras svītru biezums un izvietojums, bet parasti tīģerim uz ķermeņa ir vairāk nekā 100 svītru. Katram tās ir unikālas, tāpat kā cilvēka pirkstu nospiedumi – pasaulē nav tīģeru ar vienādu kažoku.

Tīģerim svītras ir arī uz ādas — pat, ja dzīvnieks pēkšņi paliktu bez sava kažoka, unikālās svītras joprojām būtu redzamas.

Vidēji tīģera mātītes dzīves laikā var dzemdēt trīs līdz četrus mazuļus. Tie piedzimst akli, sākumā ir bezpalīdzīgi un seko mammas smaržai. Acis viņiem atveras aptuveni nedēļu pēc dzimšanas, taču skaidra redze parādās, kad tie ir apmēram sešas līdz astoņas nedēļas veci.

Lai gan tīģeru mammas sāk mācīt saviem mazuļiem medību iemaņas jau no sešu mēnešu vecuma, tās rūpējas par tiem līdz viņi ir divus vai trīs gadus veci. Tad viņi kļūst pilnīgi patstāvīgi un spēj paši doties medībās. Tīģera mātīte ir tā, kura lielākoties uzņemas atbildību par savu mazuļu aprūpi, jo tēviņi parasti ir aizņemti medībās.

Tīģeru paredzamais dzīves ilgums, neatkarīgi no tā, vai tie tiek turēti nebrīvē vai dzīvo savvaļā, ir no 20 līdz 25 gadiem. Tomēr lielākā daļa mirst vēl pirms 20 gadu sasniegšanas. Vidējais mūža ilgums savvaļā ir 11 gadi. Līdz šim vecākais dzīvais tīģeris bija 25 gadus vecais Flevels, kuru izglāba no cirka un ievietoja zoodārzā Floridā.

Tiek lēsts, ka ASV nebrīvē dzīvo divreiz vairāk tīģeru nekā savvaļā visa pārējā pasaulē – to skaits ir no 7000 līdz 10 000. Pārsvarā tie dzīvo zooloģiskajos dārzos, cirkos un safari parkos, tomēr lielākā daļa tīģeru tiek turēta privātmājās, jo vairākos ASV štatos likums atļauj turēt tīģeri kā mājdzīvnieku.

Jāatzīst gan, ka šāda tīģeru turēšana privātmājās rada bažas speciālistu vidū, jo daudzi no to īpašniekiem nav profesionāli apmācīti un neprot pareizi rūpēties par savvaļas dzīvniekiem, tādā veidā apdraudot gan tīģeru, gan savu veselību un drošību.

Tīģeri galvenokārt medī briežus, bet viņi var ēst arī mežacūkas, putnus, zivis, grauzējus, rāpuļus un pat kukaiņus. Nomedīts briedis var nodrošināt tīģerim barību uz nedēļu, taču ne visas medības beidzās veiksmīgi – tādas ir tikai aptuveni vienas no desmit.

Tīģeri parasti dodas medībās naktī un, lai nomedītu antilopi vai citu dzīvnieku, ir gatavi noiet deviņus līdz 19 kilometrus. Viņi ir arī labi skrējēji un var sasniegt ātrumu līdz pat 65 kilometriem stundā.

Tā kā 70% pasaules tīģeru populācijas dzīvo Indijā, nav brīnums, ka 1973. gadā tīģeri šajā valstī pasludināja par nacionālo dzīvnieku. Indijā ir vairāki desmiti nacionālo parku, kur tīģeri dzīvo savvaļā.

Pēdējos trīs gados Indija zaudēja 329 tīģerus – 29 no tiem kļuva par malumednieku upuriem. Taču jaunākie dati liecina, ka šādu gadījumu skaits ir samazinājies no 17 2019. gadā līdz pieciem 2021. gadā.

"National Geographic" aicina aizdomāties par šo majestātisko dzīvnieku aizsardzību, jo arī tīģeriem, tāpat kā jebkurai citai dzīvai radībai uz zemes, ir būtiska loma ekosistēmas līdzsvarošanā. Piemēram, medījot zālēdājus, tīģeri palīdz saglabāt līdzsvaru starp plēsējiem un meža dzīvniekiem, no kuriem tie barojas.