Iedvesmai: sīki ziediņi, kas dārzā veido krāšņus puķu mākoņus

Skarainā ģipsene jeb plīvurpuķe (Gypsophila paniculata). Savas elegances dēļ ģipsenes ir iecienīts augs floristikā, taču tā daili nebūt nevajag baudīt tikai ziedu pušķos – ļauj tām mirdzēt arī dārzā! Augu raksturo lielie un sazarotie zari, kuri vasaras laikā – no jūlija līdz pat septembrim – priecē ar neskaitāmiem baltiem ziediņiem. Lai gan ziedi ir mazi, smalkajiem auga kātiem kuplo nastu noturēt ir pārbaudījums, tādēļ var gadīties, ka augam jānodrošina balsts. Augstumā augs var sasniegt pat vienu metru. Plīvurpuķes mīl sārmainu vidi, tādēļ piemērots akmensdārziem, taču tikpat lieliski izskatīsies robežstādījumos vai kā krāšņs akcents dobē. Patiks vidēji sausa augsne saulainā vietā.

Uzpirkstītes (Digitalis grandiflora). Augumā varenās (var sasniegt pat divu metru augstumu) un tikpat krāšņās uzpirkstītes ir puķes ar baltu, gaiši zilu vai purpurkrāsas zvanveida ziedu vālēm, kuras zied pakāpeniski – no apakšas uz augšu. Izmēra dēļ var būt nepieciešami balsti, lai ziedkāti nenolūztu. Ziedēšanas laikā, kas parasti rit no jūnija beigām līdz pat septembrim, augs pievilina tauriņus un citus kukaiņus. Vislabāk augam ierādīt no vēja pasargātu vietu trūdvielām bagātā un mitrā, bet labi drenētā augsnē, taču gaismas ziņā pacietīs gan saulainas, gan noēnotas vietas. Ņem vērā, ka saulainā vietā uzpirkstīte ar ziediem priecēs īsāku laiku, taču košāk, savukārt ēnā – ziedēs blāvāk, taču ilgāk.

Neaizmirstulītes (Myosotis sylvatica). Neaizmirstulītes ne tikai vēstīs par pavasara iestāšanos, bet tavu dārzu ietērps košā ziedu segā. Tas ir īslaicīgi ziedošs un daudzgadīgs augs, kas viegli pašizsējas. Lai gan, izdzirdot auga nosaukumu, vispirms iedomājamies neaizmirstulītes, kas zilajos toņos iekrāso mežus un pļavas, tās var būt arī ar baltiem un rozā ziediem, iekrāsojot dārzu krāšņā krāsu paletē. Lieliski pildīs ziedošas zemsedzes lomu zem kokiem un krūmiem, turklāt ļoti labi aug arī mitrās vietās, kā arī nav prasīgas pret gaismu – augs gan saulainās, gan ēnainās vietās. Nav prasīgas arī pret augsni, taču nepanes ilgstošu sausumu, tādēļ sausākā vietā neaizmirstulītes vēlams audzēt ēnainā vietā.

Mūru cimbalārija (Cymbalaria muralis). Augs, kas piešķirs ainavai tekstūru arī neziedot, tādēļ piemērots audzēšanai akmensdārzos, mūru spraugās vai kā augsnes sedzējs. Mūra cimbalārijas lapojums ir tumši zaļš, bet ziedi krāsojas gaiši violetajos toņos. Zied visu vasaru un ir ļoti mazprasīgas – augs arī pusēnā un ēnā.

Krūmu lobēlijas (Lobelia erinus). Lobēlijas pārsteidz ar savu dažādību – piemērotas gan audzēšanai dobēs, gan podos, ar plašu ziedu toņu variāciju, izveidojot nelielu (aptuveni 20 centimetrus augstu) krūmiņu, kas zied neskaitāmiem sīkiem ziediņiem visu vasaru. Lobēlijas piemērotas audzēšanai noēnotās vietās barības vielām bagātā augsnē. Augšanas un ziedēšanas laikā nepieciešams daiļo ziedu kupenu nodrošināt ar vienmērīgu mitrumu un mēslojumu, tomēr to nevajadzētu arī pārlaistīt.

Arābes (Arabis). Pieticīgi augi, kas labprāt augs gan saulē, gan pusēnā. Augs ir mūžzaļš, turklāt tas ātri pavairojas. Arābes ir zemas. Ziedus sāk raisīt aprīļa sākumā. Ziedēšanas laikā augs ir vienmērīgi pilns ar ziediem. Pavasarī iesaka arābes palutināt ar komplekso mēslojumu. Pildīs lielisku akcenta lomu akmensdārzos.

Tūbainā radzene (Cerastium tomentosum). Dekoratīva ziemciete ar sudrabainu ziemzaļu lapotni un baltiem ziediem, kas akcentēs gan akmeņdārzus, gan puķupodus, kā arī pildīs zemsedzēja lomu. Augot vienā vietā, savu krāšņumu saglabā pat piecus gadus. Jāņem vērā, ka tūbainā radzene mīl raiti izplesties, tādēļ dārzā vietu tai piešķir pārdomāti. Ar vēl citiem augiem, kuri laika gaitā mēdz ieņemt arī citas dārza daļas, vari iepazīties šajā rakstā.

Alises jeb medenes (Lobularia maritima). Viengadīgs augs, kas no jūnija līdz pat oktobrim zied ar nelieliem ziediņiem, kuriem piemīt neaizmirstami salda smarža. Augstumā augs sasniedz 10 līdz 30 centimetrus. Viegli audzējamas un mazprasīgas, labi aug vieglā augsnē gan saulainā vietā, gan daļējā noēnojumā. Piemērots augs puķupodiem, apmalītēm, akmensdārziem.

Parastais mārsils jeb timiāns (Thymus vulgaris). Ar brīnišķīgu aromātu, ārstnieciskām spējām un skaistiem ziediem – tieši tik daudzveidīgs ir izturīgais garšaugs, kuru vari audzēt arī dobē kā dekoratīvu papildinājumu. Vislabāk tas augs labi drenētā, kaļķainā smilšmālā vai mālsmiltī saulainā vietā. Galvenās kopšanas prasības – regulāra laistīšana. Lai timiāns spētu priecēt ar savu raženumu un kuplumu, to nepieciešams ik pa laikam apgriezt – starp citu, timiāna ziedus, kurus nepieciešams laikus noņemt, var izkaltēt un izmantot tējas pagatavošanai.