Kā vislabāk nosiltināt dzīvokli un parūpēties par siltumnoturību miteklī ilgtermiņā

Lai gan siltināšana no iekšpuses ir nepieciešama, to ieteicams darīt pēc tam, kad ēka siltināta no ārpuses un uzlabota apkures sistēma. Kā paskaidro Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma inženierijas un tehnoloģiju katedras vadītājs profesors Anatolijs Borodiņecs, tas palīdz izvairīties no kondensāta veidošanās ēkas konstrukcijā, un, kad gaisa temperatūra ārā svārstās, tas palīdz izlīdzināt virsmas temperatūru un nodrošināt labāku komfortu. Tāpat, ja dzīvoklis nosiltināts no iekšpuses, bet pēc tam ēka tiek siltināta no ārpuses, iekšējais izolācijas slānis vairs nestrādās tik labi un var pat dzīvokļa siltumnoturības kvalitāti pasliktināt. Ja ēka no ārpuses siltināta vai kādu apstākļu dēļ mājas nosiltināšana no ārpuses nav apsverama iespēja, uzzini, ar kādiem soļiem iespējams uzlabot mitekļa siltumnoturību.

Runājot vispārīgi par individuālo dzīvokļu siltināšanu, vispirms jāsāk ar logu nomaiņu, tostarp arī koka paneļu mājās. Bet, kā uzsver Borodiņecs, tie jāmaina kvalitatīvi – ar visām plēvēm, tostarp tvaika izolācijas, pretvēja un nokrišņu membrānām, pareizi jāaizpilda šuves. Un, ja viss tiek izdarīts pareizi, patiesībā logu nomaiņa kā vienīgā metode dzīvokļa siltināšanai jau dos vajadzīgo efektu. Piemēram, ja ēkai ir vecā tipa koka karkasa logi, tad ziemā dzīvoklī temperatūra svārstās starp 18 un 19 grādiem. Nomainot logus, iekštelpās jau uzreiz būs 21 grāds.

Borodiņecs te vēl uzsver – nomainot logus, svarīgi ievērot, lai tiem arī būtu ventilācijas atvērumi, spraugas, kas nodrošina gaisa padevi, lai dzīvoklī neveidotos mitrums un līdz ar to pelējums. "Daļa cilvēku domā – ja koka karkasa logus nomainīs uz plastikāta, mājoklī vairs nebūs pietiekamas ventilācijas. Taču plastikāta logus iespējams atvērt vēdināšanas režīmā, kas pilda ventilācijas funkciju."

Padomju laika ēkām vecie logi aizņem diezgan lielu sienas daļu un šis īpatsvars uz fasādes ir manāmi jūtams, tāpēc arī logu nomaiņa uz plastikāta būs uzreiz jūtama. Savukārt, ja runājam par tādām mājām, kas būvētas neilgi pirms vai uzreiz pēc Otrā pasaules kara, šeit varbūt tiešām iespējams atjaunot jau esošo sienu siltumizolāciju, kurai savulaik izmantoti izdedži, kokskaidas un tamlīdzīgi materiāli, kas laika gaitā nokalpojuši un nav efektīvi. Tos var izņemt un aizvietot ar citiem materiāliem, piemēram, ekovati.

Nereti arī dzirdēts – jo lielāku radiatoru uzlikšu, jo siltāks būs dzīvoklis. Lai arī radiatora izmēram patiesi ir nozīme, tomēr lielāka loma ir temperatūras atdeves balansam starp visiem ēkas dzīvokļiem. "Projektējot māju, tiek ņemtas vērā siltuma slodzes un noteikts, kādi radiatori nepieciešami katrā dzīvoklī. Piemēram, pēdējā ēkas stāvā tas varētu būt lielāks, jo siltuma caurlaidība caur griestiem varētu būt lielāka, bet pirmajā stāvā radiatori varētu būt mazāki. Un, mainot radiatoru, jāņem vērā noteiktā siltuma jauda – mēs nevaram vienkārši ielikt lielāku radiatoru, jo tas atņems siltumu citiem, jo siltums tiek piegādāts caur viencauruļu sistēmu.

Tāpēc, lai izmainītu radiatora siltuma atdevi, kopā ar ēkas apsaimniekotāju un citiem dzīvokļu īpašniekiem jālūko sabalansēt temperatūras atdevi pa stāvvadiem, lai katram dzīvokļa īpašniekam tiek pēc iespējas vienāda temperatūra radiatoros. Tas tāpēc, ka bieži vien pirmā stāva dzīvoklī radiatoriem tiek piegādāts ūdens ar augstāku temperatūru, bet ar katru nākamo stāvu šī siltuma padeve samazinās, tāpēc arī rodas diskomforts," paskaidro Borodiņecs.

Te gan speciālists vēlreiz uzsver, ka jebkurā gadījumā, domājot par dzīvokļa siltināšanu, vispirms jāsāk ar logu nomaiņu, bet pēc tam jāķeras klāt radiatoriem. Tas tāpēc, ka tad, kad nomainām logus, samazinām siltuma zudumus, kas, iespējams, ļauj iztikt ar mazākas jaudas radiatoru.

Vēl viena iespēja, kā uzlabot komfortu dzīvoklī, pēc Borodiņeca teiktā, ir lokāla lodžiju nosiltināšana. "Ir ēkas, kuru lodžijas iekļaujas ēkas sienā. Ja lodžija nav iestiklota, šeit varētu būt vēl risinājums to nosiltināt no ārpuses lokāli. Tas varbūt būtiski nesamazinās siltuma patēriņu, bet tādā veidā mēs nedaudz pacelsim iekšējo temperatūru un pacelsim komfortu telpās, jo viena no virsmām vairs nebūs auksta. Cilvēks komfortu sajūt no divām temperatūrām – tās, kas ir gaisā, un tās, kas ir uz apkārtējām virsmām. Un, ja apkārtējās virsmas kļūst siltākas, jo kaut kas ir nosiltināts, cilvēka komforts pieaug arī pie tādas pašas gaisa temperatūras.''

Vairāk par dzīvokļa nosiltināšanu no iekšpuses lasi rakstā "Dzīvokļa siltināšana no iekšpuses – nav aizliegta, bet vai izdevīga ilgtermiņā?"