Kā portālam "Māja&Dārzs" reiz norādījis Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis, "pēc ražas vākšanas ir piemērots laiks, lai ķertos klāt ķiršu vainagu veidošanai – lielākoties retināšanai, t.sk. nolīkušo skābo ķiršu kailo zaru atjaunošanai, nogriežot nolīkušo, bieži vien arī sauso zaru daļu līdz kādam dzīvam, augšup vērstam sānzaram ar pietiekami spēcīgu pieaugumu. Skābajiem ķiršiem šos zarus vasarā ir pietiekami labi pamanīt, pirms lapu nobrišanu nav raisījusi tāda ķiršu slimība kā ķiršu lapbire. Tas dažām mazāk izturīgām šķirnēm kokus bez lapām mēdz atstāt jau vasaras otrajā pusē tā mazinot šo koku ziemcietību. Ja šo darbu atstās skābiem ķiršiem kā 'Latvijas zemais' līdz pavasarim, tad noteikti būs daudz sarežģītāk pamanīt sausos zarus.
Saldiem ķiršiem savukārt jaunos dzinumus, kas aug nevietā, veido blīvu zarojumu, izgriežam, atstājot šo jauno dzinumu celmiņu ar četriem līdz pieciem pumpuriem. Nogriežot visu zaru līdz tā pamatnei (valnītim), saldajiem ķiršiem tiks iznīcināta arī daļu turpmāko gadu ražas, jo šo jauno dzinumu pamatnē lielākoties veidojas ziedpumpuri. Saldo ķiršu vecākiem ražojošiem zariem der veikt arī to atjaunošanu, atrodot kādu sānzaru ar labāku pieaugumu, līdz kuram nogrieztu nolīkušo vecāko zara daļu. Ja vien ražas laikā tas nav paveikts, var ķerties arī pie koku pazemināšanas – izgriežot galotni un atstājot zemāk esošos lielākos pamatzarus, tā teikt, veidojot kausveida vainagu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
