No ūdens kvalitātes līdz kontaktligzdām: kam pievērst uzmanību dzīvokļa iegādes laikā

Saziņa ar apsaimniekotāju ne tikai sniegs priekšstatu par tā sasniedzamību un pieejamību problēmsituāciju risināšanā, bet no mājas apsaimniekotāja ir atkarīga arī tās uzturēšana labā tehniskā stāvoklī, kas ietekmē ne tikai īpašuma nākotnes vērtību, bet arī ēkas iedzīvotāju ikdienas komfortu. Īpašuma apskates laikā būtiski noskaidrot arī to, kādi remontdarbi ir veikti mājas uzturēšanā pagājušā gada laikā un kas tiek plānots nākotnē – tas ļaus saprast, vai tiek veidots uzkrājums regulāriem remontdarbiem vai būs pieejami līdzekļi tikai avārijas situāciju novēršanai. Ja mājai nav veikti siltināšanas pasākumi, svarīgi izrunāt, kādi attiecībā uz to ir plāni. Neatkarīgi no mājas stāvokļa ir būtiski izrunāt arī plānotos taupības pasākumus, tuvojoties apkures sezonai.

Viena no būtiskām niansēm ir ūdens spiediens. Visbiežāk vājš ūdens spiediens novērojams vecākās mājās, kur nav atjaunota ūdens apgādes sistēma un par kuras stāvokli nav iespējams spriest no pirmās reizes. Tomēr par ūdens spiedienu var pārliecināties vienkārši – vannasistabā (pie atvērtiem krāniem papildus var noskalot ūdeni labierīcībās) vai virtuvē to ilgstoši patecinot no ūdens maisītāja. Ūdens tests ļaus saprast ne tikai spiedienu, bet arī tā temperatūru, – cik ātrā laikā ūdens uzsilst un kāda ir maksimālā temperatūra. Turklāt padeves pārbaudes laikā var noteikt arī ūdens kvalitāti, ielejot to glāzē, lai novērtētu, vai tas ir tīrs, bez piemaisījumiem un nepatīkamiem aromātiem.

Svarīgs ir arī dzīvokļa apkures veids, piemēram, vai mājoklī ir gāzes apkure, malkas apkure, pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai cits apsildes veids. Lai gan malkas apkure uzskatāma par izdevīgu apkures veidu, to tehniskajam stāvoklim jāpievērš pastiprināta uzmanība. Gāzes apkures katlam ieteicams veikt regulāru degļa apkopi un katla tīrīšanu, bet malkas krāsnīm un kamīniem vajadzīga dūmvadu un skursteņa apkope. Mājoklī ar krāsni vai katlu ir jāņem vērā arī to vecums, pirms tam veiktie tīrīšanas un apkopes darbi, lai novērstu iespējamos riskus, piemēram, dūmu un sodrēju izplatīšanos dzīvoklī. Ja noskatītajam mājoklim ir gāzes apkure, obligāti ir jāiepazīstas ar gāzes esošajiem un potenciālajiem rēķiniem. Ja mājoklī ir centrālā apkure, ziemas laikā siltuma padevi pārbaudīt iespējams vienkārši pieskaroties radiatoriem, un novērtējot siltumu telpā. Savukārt, ja dzīvokļa apskate notiek vasarā, tad par temperatūras līmeni mājoklī gada vēsākajos mēnešos var konsultēties ar mājas apsaimniekotāju vai citiem mājas iedzīvotājiem. Ja māja ir pieslēgta centralizētajai siltumapgādes sistēmai, vērts noskaidrot, vai mājoklim nav parādsaistības. Ja parāda summa ir liela, tas var radīt ļoti nepatīkamas situācijas nākotnē, lai nodrošinātu mājokļu apsildīšanu.

Ieteicams pievērst uzmanību arī tam, kā novietoti mājokļa logi. Tā, piemēram, ja tie ir vērsti uz dienvidiem, telpu papildus uzsildīs saule, kas ziemā būs labs papildinājums, savukārt karstajās vasaras dienās var padarīt telpu ļoti tveicīgu.

Mājokļa apskates laikā elektrības un kontaktligzdu pārbaude bieži tiek piemirsta, taču var izrādīties, ka kādā no rozetēm nav pieejama strāva vai kādā no telpām vienkārši nedeg gaisma, un spuldzes nomaiņa nepalīdz. Elektrības pārbaudei ieteicams pieaicināt elektriķi, kas spēs izvērtēt ne tikai spriegumu un strāvu, bet arī kopējo elektroinstalāciju drošību, vecumu un maksimālo slodzi. Nepareizi uzstādītas vai bojātas elektroinstalācijas ir viens no ugunsgrēku iemesliem, tāpēc to pārbaudei vēlams veltīt vairāk laika un arīdzan izmaksu. Nedrīkst aizmirst ielūkoties elektrības sadales skapī, kas atbild par elektroenerģijas izdalīšanu un drošību. Jāpārbauda, vai tas ir viegli atrodams, tīrs un vai tajā atrodas visas nepieciešamās komponentes. Jāatceras, jo vecāks dzīvoklis, jo šim aspektam jāpievērš pastiprināta vērība.

Kā norāda eksperts, padomju perioda dzīvokļos vajadzīgs pārbaudīt arī stāvvadus, kas bieži ir viena no izplatītākajām problēmzonām. Ja nav veikta to nomaiņa un regulāra apkope, pastāv liels risks ūdens noplūdei vai stāvvadu aizsērēšanai. Vienlaikus, veicot remontdarbus, daudzos gadījumos tiek slēgta piekļuve stāvvadiem un revīzijas lūkām, kas var radīt problēmas un papildu izmaksas avārijas situācijās vai realizējot stāvvadu nomaiņu. Stāvvadu stāvokli vērts apspriest ar apsaimniekotāju un mājas iedzīvotājiem. Savukārt, ja izvēlētais īpašums atrodas mājas pēdējā stāvā, ir jāpārliecinās arī par jumta tehnisko stāvokli. Piemēram, ja jumtā būs caurumi, tas var radīt risku, ka dzīvoklī nokļūs ūdens.

Ja rodas šaubas par to, vai paša spēkos ir pienācīgi izvērtēt visus augstāk minētos faktorus, eksperts iesaka vērsties pie profesionāļa, jo labāk samaksāt nelielu summu meistaram pirms dzīvokļa iegādes, nevis pēc tam jau daudz dārgāk labot nepamanītos defektus.