Augusts siltumnīcā: otrās ražas sēšana, slimības un augsnes uzlabošana

Kā portālam "Māja&Dārzs" savulaik norādījusi dārzniecības "Neslinko" saimniece Elga Bražūne, agrās tomātu šķirnes beidz ražot augusta vidū vai beigās, un siltumnīcā paliek tukšas vietas, kurās iespējams izaudzēt otro ražu. Tukšajās tomātu un gurķu dobēs droši varam sēt visus augus, kuriem attīstības laiks ir līdz 60 dienām, ideālā gadījumā – ne vairāk par 45 dienām, norāda "Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure. Tie ir redīsi, salāti, rukola, zirnīši, burkāni, dilles, kāposti, sīpoli. "Protams, redīsi un burkāni nebūs tik lieli kā pavasarī sētie, tomēr iegūsiet svaigus dārzeņus, turklāt augustā sētajiem redīsiem būs daudz maigāka garša. Vēl viena priekšrocība, sējot augustā, – sēklas var likt uzreiz zemē, tās nav nepieciešams iepriekš izdiedzēt telpās, tikai jāraugās, lai zeme būtu mīksta un asniņi ātrāk tiktu uz augšu," norāda speciāliste.

Vasaras izskaņā varam arī zemei ļaut atpūsties un sagatavot to nākamajai sezonai, iesējot un vēlāk augsnē iestrādājot zaļmēslojumu. Kā rakstā "Kādus zaļmēslojuma augus izvēlēties savai siltumnīcai" skaidroja Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils, zaļmēslojuma kultūru audzēšanā tiek uzsvērta labvēlīgā ietekme uz augsni, piemēram, tās izdala spēcīgus fitotoksīnus, kas nomācoši iedarbojas uz vairākiem kaitīgajiem organismiem, zaļmēslojuma kultūras irdina augsni, tā kalpo kā laba barības vide dažādiem mikroorganismiem, spēj likvidēt augsnes noguruma efektu, kā arī ir nozīmīgs organiskās vielas papildināšanas avots augsnē.

Kā zaļmēslojumu var izmantot auzas, zirņus, sinepes, eļļas rutkus, ziemas rudzus. Pieļaujams arī miksējumu sējums – kopā sējot baltās sinepes un ziemas rudzus. Eksperts norāda, ka siltumnīcas augsnē var sēt arī eļļas rutkus, auzas, var arī iesēt lopbarības redīsus, kam ir dziļa un spēcīga sakņu sistēma. Tikai jāņem vērā, ka pēc lopbarības redīsiem šajā augsnē nav ieteicams sēt krustziežu dzimtas pārstāvjus, piemēram, redīsus vai kāpostus. Zaļmēslojuma augus siltumnīcās var sēt gan rudenī, gan pavasarī. Turklāt tos var sēt ne tikai tad, kad siltumnīca ir izvākta no vecajiem augiem, bet arī augšanas laikā, piemēram, baltās sinepes var iesēt starp tomātiem. Pirms sēšanas darbiem noteikti jāpārbauda siltumnīca, lai tajā neielien kailgliemeži, kas īpaši novērtēs sasēto zaļmēslojumu. Narvils uzsver, ka perimetrs ap siltumnīcu nedrīkst būt ieaudzis zālē. Tā ap siltumnīcu ir jānopļauj. Rudens sējai viņš iezīmē arī kādu mīnusu – ja zaļmēslojuma sēja tiks sasteigta un siltumnīcā būs labvēlīgi un silti apstākļi, tad augiem var uzmesties laputis.

Augustā siltumnīcas augiem parādās vairāk iespēju saķert kādu slimību. Ja laikus nepamana slimības pazīmes var gadīties, ka augi ātri vien aiziet bojā. Tāpēc jārūpējas par siltumnīcas mikroklimatu un augiem optimālu laistīšanas un barošanas režīmu. Ja laiks ir karsts, tomātus var piemeklēt sausā galotnes puve, ko izraisa kalcija trūkums augos. To var novērst, jaunos augļus apsmidzinot ar kalcija nitrāta šķīdumu un rūpējoties, lai siltumnīca nepārkarst. Tuvojoties rudenim, uz augiem biežāk veidojas kondensāts, kas var veicināt pelēkās puves attīstību. Tāpēc augus vēlams laistīt pie saknēm, un siltumnīcu kārtīgi vēdināt, lai neveidojas pārāk mitrs gaiss. Visi bojātie augļi jānolasa un jāiznīcina. Arī brūnā puve vasaras otrajā pusē var ieperināties siltumnīcā. Pie mazākajām slimības pazīmēm – brūnajiem plankumiem uz augu lapām no siltumnīcas jāizvāc bojātās auga daļas – augļi un lapas. Ja bojājumu daudz, tomātus apsmidzina ar fungicīdiem.

Plašāk par to, kā cīnīties ar citām bieži sastopamām slimībām un kaitēkļiem siltumnīcā, uzzināsi "Delfi" rakstu cikla "Siltumnīca" rakstā "Siltumnīca kā zviedru galds kaitēkļiem un slimībām".