Pēc skata arbūzi, pēc garšas gurķi – peļu arbūzi melotrijas

Lai gan varētu padomāt, ka melotriju sēkliņas, visticamāk, var iegādāties tikai kādās noteiktās ārzemju interneta vietnēs, tā nebūt nav. Melotriju sēklas mēdz būt arī dažos sēklu veikalu plauktos. Šinī gadījumā meklēšanai drošāk izmantot vairākus šī auga nosaukumus svešvalodās: mouse melon, Mexican sour gherkin, cucamelon, Mexican miniature watermelon un Mexican sour cucumber, cuka-nut concombre à confire (franciski: konservēts gurķis), sandia de raton (spāniski: peļu melone). Latviski melotrijai pagaidām nav oficiāla nosaukuma, to mēdz saukt arī par ogu gurķi. Arī Madara Putniņa peļu arbūziņu sēklas nejauši pamanījusi, iegādājoties citas nepieciešamās sēklas dārzam.

"Melotrijas ir viegli audzējamas un mazprasīgas, taču līdzīgi kā gurķi – sala jūtīgas un mitrumprasīgas," stāsta Madara. Viņa šos dārza labumus iesējusi maijā pa tiešo siltumnīcā. Tomēr jūnija sākumā vai pat vidū to sēklas var arī sēt tieši dobē vai atklātā laukā (no vējiem pasargātā vietā) un audzēt līdzīgi lauka gurķiem, laistot un mēslojot visus vienādi. Stādīšanas attālumi apmēram 30-40 x 40 cm.

Melotriju liānas var sasniegt līdz pat trīs metru garumu, tāpēc ir nepieciešams jau laikus sagatavot kādu balstu, pa kuru vīties augšup. Madara savā siltumnīcā ir izveidojusi tādu kā vigvamu no lazdu zariem un apsējusi apkārt striķus, pie kuriem tām pieķerties. "Sākumā gan jāpalīdz un tā jāpietin pie balsta un pēc tam jau tā pati rāpjas uz augšu. Tā gan man ir arī aizvijusies uz sāniem un ložņā pa tomātu stādiem. Pie viena šī balsta man ir trīs melotriju stādiņi," stāsta melotriju audzētāja.

Kā noskaidrojām, nosaukums "peļu melones jeb peļu arbūzi" ir cēlies no Beatrises Poteres ilustrācijām bērnu grāmatai par trusīti Pēteri un viņa draugiem. Kādā no tām attēlots pelīšu pikniks ar šiem augļiem. Lūk, vecāki vairākās valstīs stāsta mazajiem par šīm pelītēm, lai iedvesmotu nobaudīt agrāk neredzētos sīkos arbūziņus. Un bērni tos labprāt ēd, kaut gan pēc garšas melotrijas augļi ir līdzīgi gurķiem, nevis arbūziem. Madara piebilst, ka melotrijas periodiski vajag nolasīt, nevar ļaut tām izaugt pārāk lietām. Jo lielākas, jo tās kļūst skābenākas un garša vairs nav tik laba.

Melotrijas var baudīt svaigā veidā, tās lieliski noderēs ēdienu dekorēšanai, turklāt tās var arī marinēt un sālīt. "Manuprāt, šī gada melotriju raža ir tiešām izdevusies. Esam saēdušies gan svaigā veidā, gan esmu dažas burciņas iemarinējusi (recepti varēsi atrast "Tasty.lv"). Un tās turpina vēl aizvien augt, tātad varēšu lasīt un vēl likt burciņās. Noteikti audzēšu arī nākamgad. Un bērniem tik ļoti patīk šie arbūziņi, ka ik pa laikam aiziet uz siltumnīcu tos notiesāt. Pati arī, darbojoties pa siltumnīcu, iemetu mutē pa kādai melotrijai," stāsta Madara.